Panahrantos (grieķu: πανάχραντος – “Visšķīstā”) ir Dievmātes ikonogrāfiskais tips, kurā Viņa sēž tronī vai dažkārt stāv troņa priekšā, ar Bērnu klēpī, kuru tur ar abām rokām.[1] Šis Dievadzemdētājas tips akcentē Dievmātes ideju – Debesu Ķēniņiene un Gudrības tronis, kurā sēž Kristus – Sofija (Dievišķā Gudrība) (Sak.9:1-11). Tronis simbolizē baznīcu. Šis tēls uzsvēra Dievmātes ķēnišķo godu, kā arī tēmas par upura priekšnojautu, tā kā ar Gudrību saistās mielasta tēmu – tas ir upura pirmtēls. Bizantijā šo attēlu novietoja apsīdā. Ikonogrāfijā šis tēls ir “Kipras”, “Pečoras” un citas Dievmātes ikonas. Interesants ir “Visaķēņiņienes” tēls – Pantanassa – viens no Dievmātes epitetiem, minēts himnās, tēls sastopams Bizantijas baznīcās, kuras veltītas Dievmātes tronī ikonogrāfijai.[2] 

  • Nosaukums: Dievadzemdētāja (Theotokos; Meter Theou), Visšķīstā (Panahrantos), Kiriotissa, Visaķēniņiene (Pantanassa), Jaroslavļas (Pečoras) 
  • Svētku dienas: 18. (31.) augusts
  • Avoti: Salamana Pamācības 9:1-11, Mateja Evaņģēlijs 2:11, Damaskas Jānis
  • Ikonogrāfija: Dievadzemdētāja sēž tronī, klēpī, uz ceļiem tur Kristu un klausās lūgšanas, aiz Viņas svētie, tronis pavērsts uz labo vai kreiso pusi.
Dievmāte Visaķēniņiene, 17. gs., Vatopēdu klosteris, Grieķija
  1. Alfredo Tradigo ; translated by Stephen Sartarelli. Icons and saints of the Eastern Orthodox Church. Los Angeles : J.P. Getty Museum, 2006. 166-168. lpp. ISBN 978-0-89236-845-7.
  2. Galina Kolpakova; Irina Jazykova. Ikona : atlas pravoslavnoj ikony. Moskva : Feorija, 2013. 488. lpp. ISBN 978-5-91796-022-7.