Pamjē
Pamjē (franču: Pamiers) ir pilsēta Francijas dienvidos pie Arjēžas upes, Arjēžas departamentā, Dienvidu-Pireneju reģionā. Pamjē esot ieguvusi nosaukumu no Appamia klostera, uz kuras drupām Fuā grāfs (1070-1125) Rožē II (Roger II) uzcēlis pili.
| Pamjē | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
| Pamiers | ||
.JPG) Pamjē katedrāle | ||
| ||
  Pamjē  Pamjē  Pamjē | ||
| Koordinātas: 43°07′03″N 1°36′42″E / 43.11750°N 1.61167°EKoordinātas: 43°07′03″N 1°36′42″E / 43.11750°N 1.61167°E | ||
| Valsts |
 Francija | |
| Reģions | Oksitānija | |
| Departaments | Arjēža | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 45,85 km2 | |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
| • kopā | 16 394 | |
| • blīvums | 357,6/km² | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| Mājaslapa |
ville-pamiers | |
 Pamjē Vikikrātuvē | ||
Pamjē dzimis Komponists Gabriels Forē.
Vēsture
labot šo sadaļuViduslaikos ap Pamjē risinājās ievērojami strīdi starp Romas katoļu baznīcu, Francijas karaļiem, oksitāņu valdniekiem un katariem. 1207. gadā Pamjē notika atklātas teoloģiskas "debates" starp kataru un katoļu priesteriem. Mēģinot ietekmēt Tulūzas politiku, pāvests Bonifācijs VIII 1295. gadā Pamjē iecēla "savu" bīskapu un Filips IV Skaistais pavēlēja bīskapu apcietināt.[2]
"Furnjē saraksts" esot Vatikāna bibliotēkā saglabājušās liecības par inkvizīju pret katariem, ko vadīja Pamjē bīskaps Žaks Furnjē no 1318. līdz 1325. gadam. Furnjē vēlāk kļuva par Romas pāvestu, pieņemot vārdu Benedikts XII.[3][4] Mūsdienu franču vēsturnieks Emmanuel Le Roy Ladurie plaši aprakstījis kataru, īpaši Pamjē kataru iedzīvotāju vajāšanu grāmatā Montaillou.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Populations légales 2021.
- ↑ Katoļu enciklopēdija (angliski)
- ↑ Helene Luise Köppel, Die Ketzerin vom Montségur, Aufbau-TB-Verlag, Berlin, 2002, ISBN 3-7466-1869-X (vāciski)
- ↑ «Esclarmonde de Foix (angliski)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 28. maijā.
- ↑ Montaillou (franciski)
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pamjē.