Palu grīslis (latīņu: Carex paupercula) ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama Eiropas ziemeļu reģionos un kalnainos apvidos pola tuvumā. Latvijā retumis un izklaidus gandrīz visā teritorijā, neiekļaujot galējos dienvidu rajonus, kur nav sastopams.

Palu grīslis
Carex paupercula (Michx.)
Palu grīslis
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGrīšļu dzimta (Cyperaceae)
ĢintsGrīšļi (Carex)
SugaPalu grīslis (Carex paupercula)
Sinonīmi

- Carex irrigua (Wahlenb.) Sm. ex Hoppe;

- Carex magellanica Lam. s.l.;

- Carex magellanica ssp. irrigua (Wahlenb.) Hiitonen.
Palu grīslis Vikikrātuvē

Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā.[1]

Palu grīslis ir daudzgadīgs, 20-60 cm garš lakstaugs, kurš pieder dažādvārpu grīšļu grupai, jo tā sievišķajiem ziediem ir 3 drīksnas, bet augļa pūslītim ir tikko samanāms, ļoti īss knābītis.

Stublājs ir stāvs, pārsvarā aplapots lejasdaļā. Cera lapas ir 0,2-0,4 cm platas, mīkstas, gludas un daudz īsākas nekā stublājs. Vīrišķo ziedu vārpiņa stublāja galotnē ir stāva, vālesveidīga, aptuveni 1 cm gara. Zem tās ir 2—3 nokarenas, olveidīgi iegarenas, 0,7-1,5 cm garas sievišķo ziedu vārpiņas tievos un garos kātos, kas apmēram divas vai trīs reizes pārsniedz vārpiņas pašas garumu. Apakšējā seglapa ir stāva, pārsniedz ziedkopu. Augļa pūslītis ir zaļgans, olveidīgs, īsāks nekā segplēksne. Segplēksne ir brūna, ar gari nosmailotu galu un šauru, gaišu joslu vidū. Zied maijā, jūnijā.[1]

  1. 1,0 1,1 «palu grīslis - Carex paupercula Michx. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-04-30.