Palu grīslis
Palu grīslis (latīņu: Carex paupercula) ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama Eiropas ziemeļu reģionos un kalnainos apvidos pola tuvumā. Latvijā retumis un izklaidus gandrīz visā teritorijā, neiekļaujot galējos dienvidu rajonus, kur nav sastopams.
Palu grīslis Carex paupercula (Michx.) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
Dzimta | Grīšļu dzimta (Cyperaceae) |
Ģints | Grīšļi (Carex) |
Suga | Palu grīslis (Carex paupercula) |
Sinonīmi | |
- Carex irrigua (Wahlenb.) Sm. ex Hoppe; - Carex magellanica Lam. s.l.; - Carex magellanica ssp. irrigua (Wahlenb.) Hiitonen. | |
Palu grīslis Vikikrātuvē |
Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā.[1]
Apraksts
labot šo sadaļuPalu grīslis ir daudzgadīgs, 20-60 cm garš lakstaugs, kurš pieder dažādvārpu grīšļu grupai, jo tā sievišķajiem ziediem ir 3 drīksnas, bet augļa pūslītim ir tikko samanāms, ļoti īss knābītis.
Stublājs ir stāvs, pārsvarā aplapots lejasdaļā. Cera lapas ir 0,2-0,4 cm platas, mīkstas, gludas un daudz īsākas nekā stublājs. Vīrišķo ziedu vārpiņa stublāja galotnē ir stāva, vālesveidīga, aptuveni 1 cm gara. Zem tās ir 2—3 nokarenas, olveidīgi iegarenas, 0,7-1,5 cm garas sievišķo ziedu vārpiņas tievos un garos kātos, kas apmēram divas vai trīs reizes pārsniedz vārpiņas pašas garumu. Apakšējā seglapa ir stāva, pārsniedz ziedkopu. Augļa pūslītis ir zaļgans, olveidīgs, īsāks nekā segplēksne. Segplēksne ir brūna, ar gari nosmailotu galu un šauru, gaišu joslu vidū. Zied maijā, jūnijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «palu grīslis - Carex paupercula Michx. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-04-30.