Palana (krievu un korjaku: Палана) ir pilsētciemats Krievijā, Permas novadā, Komi-Permiešu apvidus administratīvais centrs.[1] Izvietojusies Kamčatkas pussalas rietumu piekrastē Palanas upes labajā krastā 7 km no tās ietekas Ohotskas jūrā un 936 km no novada centra Petropavlovskas-Kamčatskas. Pilsētciemata nosaukums cēlies no Palanas upes, kuras nosaukums Пылылъын korjaku valodā nozīmē ‘[upe] ar ūdenskritumu’.

Palana
pilsētciemats
Палана
Palana
Karogs: Palana
Karogs
Ģerbonis: Palana
Ģerbonis
Palana (Krievija)
Palana
Palana
Palana (Kamčatkas novads)
Palana
Palana
Koordinātas: 59°05′03″N 159°57′01″E / 59.08417°N 159.95028°E / 59.08417; 159.95028Koordinātas: 59°05′03″N 159°57′01″E / 59.08417°N 159.95028°E / 59.08417; 159.95028
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Novads Kamčatkas novads
Apvidus Korjaku apvidus
Zināma kopš 1697
Pilsētciemata statuss 1962
Platība
 • Kopējā 15 km2
Iedzīvotāji (2021)
 • kopā 2 839
 • blīvums 189,3/km²
Laika josla UTC+12 (UTC+12)
Pasta indekss 688000
Tālruņu kods +7 41543
Mājaslapa palana.org
Palana Vikikrātuvē

Pirmoreiz minēta 1697. gadā korjaku Angavitas (Ангавит) nocietināta apmetne, ko kazaki pārdēvēja par Sredņepalansku (Средне-Паланское). 1876. gadā ciemats biežās applūšanas dēļ tika pārcelts uz tagadējo vietu un to sāka dēvēt par Pallanu (Паллана). 1896. gadā ciematā bija 16 mājas un 11 zemnīcas; tajā dzīvoja 160 cilvēki, lielākoties korjaki un itelmeņi. 1926. gadā ciematā atvēra feldšeru punktu, bet 1930. gadā — radiopasta nodaļu. 1937. gadā uz Palanu no Korjaku kultūras bāzes tika pārcelts Korjaku nacionālā apvidus administratīvais centrs. 1962. gadā Palanai tika piešķirts strādnieku ciemata statuss. No 1990. gada Palanā darbojas Korjaku pedagoģiskais tehnikums. No 2005. gada pilsētas apriņķa statuss.

Palanas upes grīvā ir jūras kuģu reida izkraušanas punkts. 3 km uz rietumiem no ciemata atrodas Palanas lidosta, kas nodrošina regulāru satiksmi ar novada centru un citām apvidus apdzīvotajām vietām. Sauszemes satiksme no Palanas iespējama tikai ziemā pa ledus ceļu līdz Eso un Anagvajas ciemie pussalas vidienē, no kuriem tālāk ved autoceļš.

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 550. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu