Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

(Pāradresēts no PMLP)

Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir Latvijas Republikas Iekšlietu ministra pārraudzībā esoša iestāde, kuras kompetencē ietilpst personu apliecinošo un ceļošanas dokumentu izdošana, Iedzīvotāju reģistra uzturēšana un valsts migrācijas politikas īstenošana, t.sk. repatriācijas un patvēruma politikas izstrādāšana un realizēšana, personu tiesiskā statusa noteikšana, naturalizācija u.c. funkcijas.[1] PMLP Centrālās nodaļas atrodas Čiekurkalna 1. līnijā 1 Rīgā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Aģentūras pārskats
Izveidota 1991. gada 19. aprīlī
Jurisdikcija Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija
Galvenā mītne Čiekurkalna 1. līnija 1 Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Mājaslapa pmlp.gov.lv

PMLP izveidota kā Latvijas Republikas Ministru padomes Migrācijas lietu departaments 1991. gada 19. aprīlī. 1991. gada novembrī migrācijas dienests uzsāka darbu Jelgavā, Daugavpilī, Krāslavā, Tukumā, Liepājā, Ventspilī un Rīgā. 1991. gada 11. decembrī Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu "Par Iedzīvotāju reģistru", kurā Migrācijas lietu departamentam uzdeva tā veidošanu un izmantošanu.

1992. gada 2. janvārī Migrācijas lietu departamentu iekļāva Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas sastāvā un 14. janvārī pārveidoja par Pilsonības un imigrācijas departamentu, kas 30. jūnijā Valsts ministra Jāņa Dinēviča pakļautībā. 1992. gadā stājās spēkā likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā", 1993. gada februārī - Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmums "Par ieceļošanas vīzu izsniegšanas kārtību un robežu šķērsojošo personu kontroli Latvijas Republikā".[1]

1993. gada 3. augustā departaments pārgāja Iekšlietu ministrijas pakļautībā. 1994. gada maijā departaments no Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta pārņēma pasu izsniegšanas funkcijas. 1996. gadā Pilsonības un imigrācijas departamentu pārdēvēja par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. 1998. gada janvārī pārvaldes sastāvā izveidoja Bēgļu lietu centru un uzsāka pieteikumu pieņemšanu bēgļa statusa saņemšanai. 2003. gada 17. martā atklāja Ārzemnieku apkalpošanas departamentu. 2003. gada 1. jūlija ieviesa jaunu dzīvesvietas deklarēšanas sistēmu, kas nomainīja novecojušo "pieraksta" kārtību. 2010. gada 1. martā likvidēja Naturalizācijas pārvaldi, kuras funkcijas pārņēma Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.[1]

Struktūrvienības

labot šo sadaļu
  • Finanšu un uzskaites nodaļa
  • Kontroles un uzraudzības nodaļa
  • Līgumu pārvaldības nodaļa
  • Juridiskā nodaļa
  • Dokumentu pārvaldības nodaļa
  • Personu statusa kontroles nodaļa
  • Migrācijas nodaļa
  • Uzturēšanās atļauju nodaļa
  • Patvēruma lietu nodaļa
  • Patvēruma meklētāju izmitināšanas nodaļa
  • Personu apliecinošu dokumentu departaments
  • Personu datu apstrādes departaments
  • Attīstības un starptautiskās sadarbības departaments
  • Personāla vadības nodaļa