Pēteris Nomals

latviešu inženieris tehnologs

Pēteris Nomals (dzimis 1876. gada 5. augustā, miris 1949. gada 8. augustā) bija latviešu inženieris tehnologs. Dr. lauks. (1930), no 1946. gada — Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. Purvu zinātnes pamatlicējs Latvijā, izstrādājis pirmo purvu karti Latvijā.

Pēteris Nomals
1932. gada portrets žurnālā "Atpūta"
1932. gada portrets žurnālā "Atpūta"
Personīgā informācija
Dzimis 1876. gada 5. augustā
Sēlpils pagasts
Miris 1949. gada 8. augustā (73 gadi)
Rīga
Tautība Latvietis
Zinātniskā darbība
Darba vietas Latvijas Universitāte, Latvijas Zinātņu akadēmija
Alma mater Rīgas Politehniskais institūts

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1876. gadā Sēlpils pagasta “Priekšānos” zemnieka ģimenē. Pēc mācībām Jēkabpils pilsētas skolā un Trefnera privātģimnāzijā P. Nomals ieguva tautskolotāja tiesības un strādāja Biržu, Bērzgales un Skrīveru pagasta skolās.

No 1903. līdz 1910. gadam studēja Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas nodaļā[1] un darbojās kreiso studentu biedrībā “Zemgalija”. Pēc diplomdarba “Projekts superfosfāta ražošanai no Podoļskas fosforītiem ar gāzveidā izdalīto skābju utilizāciju” ieguva pirmās šķiras inženiera tehnologa grādu ar uzslavu. Strādāja par ķīmijas skolotāju Tveras guberņā. 1912. gadā viņš atgriezās Rīgā un sāka strādāt Baltijas Domēņu valdes hidrotehniskajā birojā, kur vadīja kūdras pētīšanas laboratoriju, pēc evakuācijas no 1915. līdz 1918. gadam — Petrogradā.

1918. gada pavasarī atgiezās dzimtenē, Latvijas SPR laikā darbojās Zemkopības tautas komisariātā, kur kārtoja purvu ierādīšanu kūdras ražotājiem. 1920./1921. mācību gadā P. Nomals bija Latvijas Augstskolas prorektors studentu lietās, izveidoja Purvu mācības un kūdras tehnoloģijas katedru. No 1922. līdz 1924. gadam bija LU Lauksaimniecības fakultātes dekāns. 1928. gadā Londonā piedalījās kongresā par pasaules enerģijas krājumiem. Saimnieciskās krīzes laikā 1932. gadā ar Tautas labklājības ministrijā uzkrātiem bezdarba apkarošanas fonda līdzekļiem organizēja pakaišu kūdras fabrikas Salaspilī, Līvānos un Plocī. 1936. gadā Finansu ministrijas pakļautībā izveidoja zemes bagātību pētīšanas komiteju. Latvijas Universitātē docēja līdz 1939. gadam, pēdējos deviņu gadus kā profesors.[1]

Padomju okupācijas laikā Nomals no 1944. gada rudens atsāka strādāt Latvijas Valsts universitātē (LVU), bija zinātņu prorektors. 1946. gadā kļuva par Purvu zinību institūta direktoru. Miris ar kuņģa vēža diagnozi Rīgā, 1949. gada 8. augustā. Apglabāts Meža kapos blakus dēlam arhitektam Magnusam Nomalam. Kapa piemineklī K. Zemdegas atveidots jaunekļa krūšutēls uz korintiska kapiteļa.[2]

Vairāk nekā 40 zinātnisko darbu autors.[1]

  • Latvijas elektrifikācijas pamati (1931)
  • Kurzemes purvu apskats (1937)
  • Zemgales purvu apskats (1939)
  • Vidzemes un Latgales purvu apskats (1943)
  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 576. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
  2. No Sēlpils pāri Latvijai, pāri Baltijai, lai būtu Eiropā "Latvijas Vēstnesis" 26.09.1996., Nr. 161