Pēteris Guļāns (1920–2017) bija latviešu ekonomists, ekonomikas zinātņu doktors (1968). Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis (2003).

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1920. gada 8. septembrī Rubenes pagasta Kalējos. Mācījās Daugavpils arodskolas mehāniskajā nodaļā (1937-1940) un Rīgas pilsētas (vakara) tehnikumā. Otrā pasaules kara laikā strādāja Kazaņas automobiļu remontdarbnīcā, 1942. gadā mobilizēts Sarkanajā armijā.

Pēc ievainojuma strādāja par šoferi, 1944. gadā absolvēja Mašīnu un traktoru staciju (MTS) direktoru kursus, iecelts par Lauceses MTS direktoru. Studēja LVU Ekonomikas fakultātē (1948-1953) un Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta aspirantūrā (1953-1956), iegūstot ekonomikas zinātņu kandidāta grādu. Specializējās PSRS rajonu ekonomikā, vadīja LZA Ekonomikas institūta politekonomijas sektoru (1958-1960), 1960. gadā kļuva par direktora vietnieku zinātniskajā darbā. Miris 2017. gada 11. augustā.[1]

Latvijas ekonomika laikmetu griežos (2003)

Pieredzētais un pārdzīvotais (2008)

Ekonomiskās politikas problēmas (2014)