Pārapdzīvotība ir pārāk liels iedzīvotāju blīvums kādā vietā vai teritorijā,[1] kā arī demogrāfiskā krīzē, ko raksturo iedzīvotāju pārpalikums attiecībā uz iztikas līdzekļiem (resursu trūkums, lai uzturētu higiēniskus dzīves standartus) vai iedzīvotāju pārpalikums attiecībā uz darbaspēka pieprasījumu.

Pilsētu aglomerācijas ar vairāk nekā 1 miljonu iedzīvotāju 2006. gadā. Tikai 3 % pasaules iedzīvotāju 1800. gadā dzīvoja pilsētās, bet 20. gadsimta beigās — jau 47 %
Tokija, Japāna. Iedzīvotāju blīvums — 6 400,5/km²

Izpaužas sociālekonomiskajās pretrunās un konfliktos: dzīves līmeņa pazemināšanās lielākajai iedzīvotāju daļai, augsts bezdarba līmenis, bads, kari.

Iedzīvotāju skaita pieauguma temps dažādās valstīs ir ļoti atšķirīgs. Lielākā daļa pasaules iedzīvotāju skaita pieauguma (aptuveni 97 %) notiek Āfrikas, Latīņamerikas, Dienvidaustrumāzijas un Indijas subkontinenta jaunattīstības valstīs.

Skatīt vēl labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «pārapdzīvotība | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2023-04-30.

Ārējās saites labot šo sadaļu