Omānieši
Omānieši jeb Omānas arābi ir arābu tauta, Omānas pamatiedzīvotāji. Aptuveni 2,5 miljoni omāniešu dzīvo Omānā, kā arī aptuveni 100 tūkstoši Kuveitā.
Visi iedzīvotāji | |
---|---|
~2,6 miljons | |
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
Omāna: 2,5 miljoni Kuveita: 100 tūkstoši | |
Valodas | |
arābu | |
Reliģijas | |
islāms (ibadīti) | |
Izcelsme
labot šo sadaļuPirmajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras mūsdienu Omānas teritoriju bija iekarojušas arābu Azdas ciltis no Jemenas un ziemeļarābu Nizāra ciltis. Viņi arī izveidoja omāniešu etnogrāfisko slāni: starp vairāk nekā simts omāniešu ciltīm ir saglabājusies dalīšanās jemeniešos ("tīrasiņu") un nizāros ("jaukteņos"). Gadsimta vidū omānieši kontrolēja Indijas okeāna tirdzniecības ceļus, daļēji pārcēlās uz Austrumāfriku, pārsvarā uz Zanzibāru un Pembu, kur ietekmēja svahili valodas formēšanos.
Reliģija
labot šo sadaļuLielākā daļa omāniešu ir musulmaņi ibādisti (vairāk kā 70%), mazāka daļa ir sunnīti, tostarp arī vahabīti. Sakarā ar to, ka liela daļa iedzīvotāju ir cittautieši, valstī ir arī daudzu citu reliģiju sekotāji, ticības brīvība ir atļauta ar likumu.
Valoda
labot šo sadaļuOmānieši runā arābu valodas dialektos. Omānas dienvidrietumos runā īpašās vietējās valodās (t.s. dienvidarābu valodas, pieder īpašai semītu valodas apakšgrupai): mahri, šahri, bothari, harsusi; šajās valodās runājošie netiek uzskatīti par omāniešiem. Šinuhu cilts (Musandāmas pussala) dialektam ir persiešu valodas iezīmes. Angļu valoda ir izplatīta Maskatas pilsētā un citās centrālā reģiona pilsētās.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Omānieši.