Oklendas salas

Oklendas salas (angļu: Auckland Islands) vai Motumaha (maoru: Motu Maha) ir Jaunzēlandei piederošs neapdzīvotu vulkānisku salu arhipelāgs Klusā okeāna dienvidos Subantarktikā, administratīvi daļa no Jaunzēlandes Ārējām salām. Izvietojies ap 460 km uz dienvidiem no Jaunzēlandes Dienvidsalas. Arhipelāgu veido divas galvenās salas — Oklenda sala un Edamsa sala, kā arī vairākas sīkas saliņas un klintis. Kopš 1998. gada kopā ar pārējām Jaunzēlandes Subantarktikas salām pasludinātas par UNESCO Pasaules mantojuma vietu.

Oklendas salas
Auckland Islands
Fjords Oklendas salās
Oklendas salas
Ģeogrāfija
Izvietojums	Indijas okeāns
Koordinātas	50°44′0″S 166°5′0″E
Salu skaits	7
Platība	606 km²
Garums	52 km
Platums	26,5 km
Augstākais kalns	Dika kalns 705 m
Administrācija
Jaunzēlande
Oklendas salas Vikikrātuvē

Salās ar atrastas agrākas maoru apdzīvotības liecības, bet kad 1806. gada 18. augustā britu kapteinis Abrahams Bristovs salas atklāja, tās bija neapdzīvotas. Arhipelāgs tika nosaukts par godu Bristova tēva draugam Viljamam Īdenam, 1. baronam Oklendam (William Eden, 1st Baron Auckland).

Pēc salu atklāšanas līdz 1812. gadam tur notika intensīvas roņu medības. 1840. gadā salas apmeklēja francūža Žila Dimona d'Irvila un brita Džeimsa Rosa ekspedīcijas. 1841. gadā salā apmetās vairākas maoru ģimenes ar morioru vergiem. 1849. gadā salās tika nodibināta lauksaimnieku un vaļu mednieku kolonija Hārdvika (Hardwicke), bet nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ kolonizācijas mēģinājums bija neveiksmīgs un pēc 2 gadiem un 9 mēnešiem salas tika pamestas.

Jaunzēlande 2014. gadā plāno salās izbūvēt jaunu Bleikas pētniecības staciju, kas varēs uzņemt līdz 14 līdzstrādnieku un kuras galvenās pētniecības jomas būs klimata izmaiņas un Dienvidu okeāna faunas izpēte.

Ārējās saites

• Journey to the Auckland Islands: The lost Islands