Ogres Brāļu kapi

Ogres Brāļu kapi ir Brāļu kapi Ogrē, kas ietilpst Ogres kapu teritorijā.

Vēsture

Ogres Brāļu kapi ir izveidoti vietā, kur 1916. gadā atradās 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka nometne. 1926. gadā izveidoja Brāļu kapu komitejas Ogres nodaļu un par tās vadītāju iecēla Teodoru Spuriņu. Tika nolemts Ogres apkārtnē apbedīto kareivju pīšļus pārapbedīt vienā vietā, izveidojot Ogres Brāļu kapus. 1927. gada 9. novembrī Ogres miesta dome piešķīra zemi kapu izveidei līdzās pilsētas kapiem,^[1] Turkalnes ielas galā. Jau pēc dažām dienām kapi tika iesvētīti un tajos tika pārapbedītas pirmās kareivju mirstīgās atliekas. Brāļu kapu iesvētīšanā piedalījās kara ministrs Rūdolfs Bangerskis un Latvijas Valsts prezidenta sevišķu uzdevumu ģenerālis Eduards Aire.^[2]

1933. gadā izsludināja Ogres Brāļu kapu pieminekļa metu konkursu. Par labāko tika atzīts Jāņa Brieža piedāvātais obelisks ar sērojošas Mātes Latvijas tēlu. Konkursā piedalījās arī tēlnieks Kārlis Zemdega ar klasicisma stilā veidotu obelisku, kas rotāts ar urnu un zobenu. 1933. gada 22. jūnijā, lai veicinātu ziedojumu vākšanu apstiprinātajam piemineklim, tika likts pamatakmens, zem kura apraka nezināma kareivja pīšļus.^[3] Piemineklis tā arī netika uzbūvēts, jo bija sarežģījumi ar nepieciešamā finansējuma savākšanu.

1938. gadā tika pabeigta kapu teritorijas iežogošana, ko veica pēc Ā. Vilmaņa projekta. Iežogojums veidots kā dolomīta siena. Tā paša gada Lāčplēša dienas sarīkojumu vadīja jaunais Brāļu kapu komitejas Ogres nodaļas vadītājs Alfreds Dzenis.

2008. gada novembrī Ogres Brāļu kapos atklāts pēc Eižena Laubes vēsturiska projekta meta veidots piemineklis 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karavīriem, kuri tieši no Ogres devās uzbrukumā vācu armijas vienībai Daugavas otrā krastā.^[4]^[5] 2016. gada Lāčplēša dienā svinīgi atklāja stēlas ar Ogres un tās apkaimē dzimušo Lāčplēša Kara ordeņu kavalieru vārdiem.^[6] Stēlas izvietotas abpus 2008. gadā atklātajam piemineklim.

Atsauces

↑ Dzenis Alfreds. «Celsim pieminēkli Brāļu kapos Ogrē». Ogres Ziņas, Nr.7. periodika.lv, 1937. gada 12. jūnijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. februārī. Skatīts: 2018. gada 18. maijā.
↑ «Brāļu kapu iesvētīšana Ogrē». Latvijas Kareivis, Nr.257. periodika.lv. 1927. gada 15. novembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. februārī. Skatīts: 2018. gada 18. maijā.
↑ Vita Rinkēvča. Ogre. Rakstu un atmiņu krājums. LU žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds, 2002. ISBN 9984527255.
↑ «Piemineklis latviešu strēlniekiem Ogrē». visitogre.lv. Skatīts: 2018. gada 15. maijā.
↑ «Ogrē atklāj piemiņas plāksni un pieminekli strēlniekiem». delfi.lv. 2008. gada 3. novembrī. Skatīts: 2018. gada 15. maijā.
↑ «Lāčplēša Kara ordeņu kavalieru piemiņai». ogre.lv. 2016. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 15. maijā.^{[novecojusi saite]}

[1] Dzenis Alfreds. «Celsim pieminēkli Brāļu kapos Ogrē». Ogres Ziņas, Nr.7. periodika.lv, 1937. gada 12. jūnijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. februārī. Skatīts: 2018. gada 18. maijā.

[2] «Brāļu kapu iesvētīšana Ogrē». Latvijas Kareivis, Nr.257. periodika.lv. 1927. gada 15. novembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. februārī. Skatīts: 2018. gada 18. maijā.

[3] Vita Rinkēvča. Ogre. Rakstu un atmiņu krājums. LU žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds, 2002. ISBN 9984527255.

[4] «Piemineklis latviešu strēlniekiem Ogrē». visitogre.lv. Skatīts: 2018. gada 15. maijā.

[5] «Ogrē atklāj piemiņas plāksni un pieminekli strēlniekiem». delfi.lv. 2008. gada 3. novembrī. Skatīts: 2018. gada 15. maijā.

[6] «Lāčplēša Kara ordeņu kavalieru piemiņai». ogre.lv. 2016. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 15. maijā.^{[novecojusi saite]}

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]