Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēma

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēma jeb AML iekšējās kontroles sistēma ir pasākumu un dokumentu kopums, kurā komersants vai saimnieciskās darbības veicējs ir noteicis tos pasākumus un metodes, kuras viņš pielieto, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai viņa vadītais uzņēmums netiktu iesaistīts noziedzīgos nodarījumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai nodokļu krāpšanu.

AML

AML - ciņa ar naudas līdzekļu legalizāciju (starptautiski lietotā jēdziena saīsinājums no angļu: anti-money laundering).

Latvijā AML iekšējās kontroles sistēmu nosaka un regulē Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (turpmāk tekstā NILLTPFN likums).

Subjekti, kuriem jāveic iekšējās kontroles sistēmas izveide

• Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētās kredītiestādes;
• nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērinātie revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības;
• jebkurai cita personai, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā;
• zvērinātie notāri, zvērinātie advokāti, citi neatkarīgie juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz:

a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu,
b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,
c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,
d) juridisko personu vai juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu;

• personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, tostarp gadījumos, kad tie rīkojas kā nekustamā īpašuma nomas starpnieki attiecībā uz darījumiem, kuriem ikmēneša nomas maksa ir 10 000 euro vai lielāka;
• izložu un azartspēļu organizētāji;
• personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus;
• ārvalstu valūtas maiņas komersanti;
• citas juridiskas vai fiziskas personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 euro vai lielākā apmērā vai valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 10 000 euro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;
• parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji;
• patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji;
• citas personas, kuru darbību neuzrauga un nelicencē Finanšu un kapitāla tirgus komisija, un kuras nodarbojas ar:

a) kreditēšanu, tai skaitā finanšu līzingu, ja pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešama licencēšana,
b) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzlikts pienākums,
c) konsultēšanu finansiāla rakstura jautājumos.

• virtuālās valūtas pakalpojuma sniedzēji;
• maksātnespējas procesa administratori;
• personas, kas darbojas vai rīkojas kā starpnieki mākslas un antikvāro priekšmetu tirdzniecībā, tostarp gadījumos, kad to veic antikvariāti un izsoļu nami, ja darījuma vai saistītu darījumu virknes vērtība ir 10 000 euro vai lielāka;
• personas, kas nodarbojas ar glabāšanu, darbojas vai rīkojas kā starpnieki mākslas un antikvāro priekšmetu tirdzniecībā, tostarp gadījumos, kad to veic brīvostas, ja darījuma vai saistītu darījumu virknes vērtība ir 10 000 euro vai lielāka.

Risku novērtējums

Lai izpildītu Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (turpmāk tekstā Sankciju likums) nosacījumus, NILLTPFN likuma subjektiem ir pienākums veikt arī starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus.

Risku novērtējums sastāv no:

1. paša komersanta vai saimnieciskās darbības veicēja sava biznesa risku līmeņa noteikšanas gan attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, gan arī attiecībā uz terorisma un proliferācijas finansēšanas riskiem;
2. klientu risku vērtēšanas kritēriju noteikšanas, kuros ir ietveri attiecīgajā komercdarbības nozarē pastāvošie klientu riski, lai veiktu klientu risku izvērtēšanu komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem.

Apmācības

NILLTPFN likums paredz, ka šā likuma subjektiem ir pienākums veikt regulāras savu darbinieku apmācības par šīs jomas aktualitātēm. Izņemot kredītiestādes un citus finanšu pakalpojumu sniedzējus, kuriem stingras prasības par regulāru darbinieku zināšanu papildināšanu AML jomā nosaka ne tikai NILLTPFN likums, bet arī FKTK noteikumi un starptautiskie standarti. Citiem NILLTPFN likuma subjektiem netiek noteikts kādā veidā ir jāveic atbildīgās personas un citu darbinieku apmācība AML jautājumos.

Uzņēmuma vadītājs vai cits atbilstoši apmācīts darbinieks – parasti atbildīgā persona – var izglītot pārējos darbiniekus AML jautājumos bez papildus semināru apmeklēšanas.

VID rīkotie semināri ir bezmaksas un tajos aplūkotie jautājumi ir pielāgoti to komersantu un saimnieciskās darbības veicēju interesēm, kurus uzrauga VID.

VID E-apmācības

Elektroniskā deklarēšanās sistēmā ir izveidota sadaļa “E-apmācības”, kurā ir publicēts kurss “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma izpildes prasības”.

Kurss piedāvā mācību materiālu un noslēguma pārbaudījumu, pēc kura sekmīgas nokārtošanas, NILLTPFN likuma subjektam būs iespēja lejupielādēt apliecinājumu par kursa apguvi.

Uzraudzības un kontroles iestādes

NILLTPFN likuma izpildes kontroli veic dažādas iestādes, atkarībā no komersanta vai saimnieciskās darbības veicēja darbības sfēras:

• Finanšu un kapitāla tirgus komisija,
• Latvijas Zvērinātu advokātu padome,
• Latvijas Zvērinātu notāru padome,
• Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija,
• Latvijas Banka,
• Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija,
• Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde,
• Valsts ieņēmumu dienests,
• Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Atbildība

Par NILLTPFN likuma prasību nepildīšanu

Par NILLTPFN likuma prasību nepildīšanu likuma subjektiem var tikt piemērota atbildība saskaņā ar NILLTPFN likuma 78.panta 1.daļu, kas nosaka: „Par normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, tai skaitā attiecībā uz klienta izpēti, darījuma attiecību un darījumu uzraudzību, ziņošanu par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, informācijas sniegšanu uzraudzības un kontroles institūcijai vai Kontroles dienestam, atturēšanos no darījuma veikšanas, līdzekļu iesaldēšanu, iekšējās kontroles sistēmu, informācijas glabāšanu un iznīcināšanu, kā arī par Regulas Nr. 2015/847 pārkāpumu likuma subjektam var piemērot šādas sankcijas:

1. izteikt publisku paziņojumu, norādot par pārkāpumu atbildīgo personu un pārkāpuma būtību;
2. izteikt brīdinājumu;
3. uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai personai (fiziskajai vai juridiskajai) soda naudu līdz 1 000 000 euro;
4. apturēt vai pārtraukt darbību, tai skaitā apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgā reģistrā;
5. noteikt pagaidu aizliegumu par pārkāpumu atbildīgajai personai pildīt tai likuma subjekta noteiktos pienākumus;
6. pienākumu veikt noteiktu rīcību vai atturēties no tās;
7. uzlikt par pienākumu likuma subjektam atcelt par pārkāpumu atbildīgo personu no amata.”

Par Sankciju likuma prasību pārkāpumiem

Ja NILLTPFN likuma subjekts atbilstoši Sankciju likumā noteiktajam:

• nav veicis un dokumentējis starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu;
• atbilstoši riska novērtējumam nav izveidojis sankciju riska iekšējās kontroles sistēmu;
• nav veicis un dokumentējis klientu pārbaudi sankciju sarakstos,

par katru no šādiem pārkāpumiem var tikt piemērotas sankcijas saskaņā ar Sankciju likuma 13.2 panta otro daļu:

1. izteikt brīdinājumu;
2. uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai soda naudu līdz 1 000 000 euro;
3. apturēt vai pārtraukt darbību, tostarp apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgajā reģistrā;
4. uzlikt par pienākumu veikt noteiktu darbību vai atturēties no tās.