Norvēgja (norvēģu: Forskningsstasjonen Norvegia) ir Norvēģijas vasaras polārstacija Subantarktikā, Buvē salā Atlantijas okeāna dienviddaļā. Izvietojusies salas ziemeļrietumu piekrastē uz Nīreisas piekrastes plato.

Norvēgja
Norvegia
Norvēgja (Buvē sala)
Norvēgja
Norvēgja
Norvēgja (Atlantijas okeāns)
Norvēgja
Norvēgja
Valsts piederība Karogs: Norvēģija Norvēģija
Koordinātas: 54°24′25″S 3°17′16″E / 54.40694°S 3.28778°E / -54.40694; 3.28778Koordinātas: 54°24′25″S 3°17′16″E / 54.40694°S 3.28778°E / -54.40694; 3.28778
Novietojums Buvē sala
Stacijas tips vasaras
Atvērta 1996. g.
Pieder Norvēģijas Polārais institūts
Personāls vasarā 6
Personāls ziemā 0
Augstums v.j.l. 10 m

Pirmā cilvēku būvētā celtne salā uzbūvēta 1927. gadā, kad salu apmeklēja un pētīja norvēģa Lāša Kristensena finansētā ekspedīcija ar kuģi Norvegia. Salas ziemeļrietumu galā Sirkonsisjona ragā tika uzcelta būda, pacelts mastā Norvēģijas karogs un sala pasludināta par Norvēģijas īpašumu, ko 1928. gadā apstiprināja karaļa dekrēts.

Trešā Norvegia ekspedīcija Jalmara Rīsera-Larsena vadībā salā ierīkoja divas būdas un veica salas aerofotografēšanu. 1930. gada 27. decembrī Norvēģijas parlaments izdeva Atkarīgo teritoriju aktu, kurā Buvē salu kopā ar Pētera I salu un Karalienes Modas Zemi pasludināja par Norvēģijas atkarīgajām teritorijām. 1971. gadā sala un tās akvatorija tika pasludināti par dabas rezervātu.

Nīreisas stacija

labot šo sadaļu

1977. gadā salas ziemeļrietumu piekrastē Nīreisas plato tika izbūvēta automātiskā meteostacija un vasaras polārstacija, kur 1978. un 1979. gadā darbojās divus mēnešus garas pētnieciskās ekspedīcijas. 1996. gadā Norvēģijas Polārais institūts salā ierīkoja no kuģu konteineriem veidotu 36 km² lielu pētniecības staciju. 2006. gada zemestrīcē stacijas pamati tika bojāti un tā tika ieskalota jūrā.[1] 2014. gadā salā izbūvēta jauna stacija, kas paredzēta sešu cilvēku izmitināšanai līdz četru mēnešu periodam.[2] Stacijai ir trīs uz paceltiem balstiem būvētas moduļu ēkas, kurās izvietojas laboratorijas un dzīvojamās telpas. Enerģiju stacijai nodrošina vēja ģeneratori un saules baterijas. Stacijas pētniecības programmas paredz novērojumus meteoroloģijā, seismoloģijā un bioloģijā.[3]