Nauseti (pazīstami arī kā Keipkoda indiāņi) ir Ziemeļamerikas indiāņu cilts, kas 17. gs. sākumā apdzīvoja Keipkodu tag. Masačūsetsas štata austrumos.

Nauseti un to kaimiņi ap 1600. g.

"Nauset" ir vietējo indiāņu senais Keipkoda nosaukums, kas nozīmē "līkuma vieta".

Kopskaits labot šo sadaļu

1600. g. pirms eiropiešu ierašanās bija aptuveni 1500 nausetu. Eiropiešu slimību rezultātā 1620. g. bija atlicis ap 500 nausetu un šāds skaits saglabājās nemainīgs līdz Karaļa Filipa karam 1675. g. Pēc kara nauseti pievienojās izdzīvojušajiem vampanoagiem. 1698. g. šī 600 indiāņu lielā kopiena pārcēlās netālu no Mašpī Keipkodā. Epidēmiju rezultātā 1710. g. tā bija sarukusi līdz 300 cilvēkiem. Laikam ejot viņus sāka saistīt ar vampanoagiem. Mūsdienās kopienā ir 1100 locekļu, un tā ir Federālās Valdības oficiāli atzīta kā vampanoagu indiāņu cilts (Mashpee Wampanoag Tribe).

Valoda labot šo sadaļu

Izmirusī nausetu valoda pieder pie algonkinu valodu saimes austrumalgonkinu atzara, līdzīga vampanoagu un masačūsetsu valodām. Mūsdienās vampanoagi, arī Mašpī kopiena, cenšas atdzīvināt savu priekšteču valodu. Saskaņā ar "Vampanoagu Valodas Apgūšanas Projektu" tiek rīkotas valodas apmācības. Nodarbības noris tikai vampanoagu valodā, un tikai vampanoagu indiāņiem atļauts tās apmeklēt.

Kultūra labot šo sadaļu

Līdzīgi kaimiņiem, nauseti bija zemkopji, kas audzēja kukurūzu, pupas un ķirbjus. Pateicoties okeāna tuvumam, nauseti zvejniecībai un jūras produktu ievākšanai pievērsa lielāku vērību kā citas Jaunanglijas kontinentālās daļas algonkinu ciltis. Nauseti ietilpa vampanoagu konfederācijā. Cilts dzīvi vadīja sačemi, kuri atzina konfederācijas augstākā sačema jeb masasoita autoritāti.

Vēsture labot šo sadaļu

Agrīnie kontakti labot šo sadaļu

Nauseti bija vieni no pirmajiem piekrastes algonkiniem, kura jau 16. gs. pusē nonāca kontaktā ar eiropiešiem. Kuģu kapteiņi parasti centās gūt peļņu nevis tirgojoties, bet gūstot vergus un izlaupot pārtiku. Tāpēc nauseti kļuva naidīgi noskaņoti pret neparastajiem svešiniekiem ar balto ādas krāsu un bārdainām sejām. Ieraugot eiropiešu kuģus, viņi parasti pameta ciematus un devās iekšzemē.

Koloniālais laikmets labot šo sadaļu

Skat. arī Patukseti.

1620. g. vampanoagu zemēs ieradās piligrimi. Indiāņu atbalsts palīdzēja kolonijai izdzīvot,un, apliecinot savstarpēju draudzību, 1621. g. tika sarīkoti ražas novākšanas svētki, kas pazīstami kā pirmā Pateicības diena. 1622. g. arī nausetu sačemi izlīdzināja ar piligrimiem bijušās savstarpējās nesaskaņas.

Ar 1640. g. aktīvu darbību nausetu starpā uzsāka misionāri. Pretēji lielākai daļai kristīto Jaunanglijas indiāņu (t. s. "lūdzošie indiāņi"), nauseti nepievienojās Metakometa karotājiem Karaļa Filipa karā 1675./76. g. un saglabāja lojalitāti angļiem. 1676. g. daudzi nauseti kalpoja angļiem kā skauti. Gadsimtu laikā viņu pēcnācējiem izdevās saglabāt savu identitāti un piederību indiāņu kultūrai.