Naujoji Viļņas seņūnija

Naujoji Viļņas seņūnija (lietuviešu: Naujosios Vilnios seniūnija) ir apkaime un seņūnija Viļņas austrumu daļā. Tā atrodas Viļņas upes krastos. Saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas datiem tajā dzīvo 31 933 iedzīvotāju.

Naujoji Viļņa
Seņūnija
Naujoji Vilnia
Skats uz Naujoji Viļņu no apkaimes pauguriem
Naujoji Viļņas seņūnija Viļņas pašvaldībā
Naujoji Viļņa Naujoji Viļņas seņūnija Lietuvā
Koordinātas: 54°42′N 25°25′E
Valsts	Lietuva
Apriņķis	Viļņas apriņķis
Pašvaldība	Viļņas pilsētas pašvaldība
Platība
• Kopējā	38,6 km2
Iedzīvotāji (2011)
• kopā	31 933
• blīvums	827,3/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Naujoji Viļņa Vikikrātuvē

Vēsture

Naujoji Viļņa radās kā atsevišķa pilsēta 19. gadsimta otrajā pusē, kad tika uzbūvēta dzelzceļa līnija Varšava—Sanktpēterburga. Tā attīstījās kā šaura josla gar dzelzceļa sliedēm. Vēlāk tika uzbūvēta arī dzelzceļa līnija Liepāja—Romni, kas savienoja Viļņu ar Minsku. 1911. gadā uzbūvēta Svētā Kazimira baznīca. Pirms Viļņa 1920. gadā pārgāja Polijas pārvaldībā, tajā atradās daudzas nelielas ražotnes, kas ražoja koka izstrādājumus, raugu, izkaptis, nažus, papīru un aužamās stelles.

1941. gada jūnija deportāciju laikā caur Naujoji Viļņas dzelzceļa staciju tika pārvietoti ap 30 000 deportējamo. Pēc Otrā pasaules kara bijušās ražotnes nacionalizēja un pārveidoja par lielām rūpnīcām, kas ražoja mašīnapstrādes instrumentus, lauksaimniecības tehniku un citu produkciju. 1957. gadā tā tika iekļauta Viļņas pilsētas teritorijā.

1991. gada maijā vietējie poļu kopienas līderi Viļņas reģionā ārpus pašas pilsētas proklamēja Poļu Nacionāli teritoriālo reģionu ar savu karogu, himnu un nacionālo banku. Par savu administratīvo centru viņi izvēlējās Naujoji Viļņu. Tā paša gada augustā Lietuvas spēki likvidēja šo nodibinājumu, pamatojot to ar poļu līderu atbalstu neveiksmīgajam Augusta pučam Maskavā.