Narvaļu dzimta
Narvaļu dzimta (Monodontidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti). Šajā dzimtā ir 2 mūsdienās dzīvojošas monotipiskas sugas (baltvalis un narvalis), kas katra pieder pie savas ģints. Abas sugas mājo Ziemeļu Ledus okeāna krastos un Atlantijas okeāna un Klusā okeāna pašos ziemeļos.
| Narvaļu dzimta Monodontidae (Gray, 1821) | |
|---|---|
 Baltvalis (Delphinapterus leucas) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Virsklase | Četrkājaiņi (Tetrapoda) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Vaļveidīgie (Cetacea) |
| Apakškārta | Zobvaļi (Odontoceti) |
| Virsdzimta | Delfīnu virsdzimta (Delphinoidea) |
| Dzimta | Narvaļu dzimta (Monodontidae) |
| Iedalījums | |
|
2 mūsdienās dzīvojošas ģintis: | |
 Narvaļu dzimta Vikikrātuvē | |
Ģenētiskajos pētījumos atklājies, ka narvaļu dzimtas tuvākā radiniecīgā grupa ir cūkdelfīnu dzimta, un abas dzimtas no delfīnu dzimtas atdalījās pirms 11 miljoniem gadu.[1]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuAbas sugas ir vidēji lieli vaļi, apmēram 3 - 5 metrus gari. Tiem ir labi attīstītas, velvētas pieres un īsi vai vispār neesoši purni. Narvaļu tēviņiem toties ir ļoti garš, labi attīstīts kreisais ilknis. Abām sugām nav arī īstas muguras spuras, bet pa lejas daļas mugurkaula asi izceļas zema, gara tik tikko nojaušama ādas kroka, kas narvaļiem ir izteiktāka. Narvaļu dzimtas sugas ir ļoti vokālas un, lai sazinātos, izdod dažādas skaņas, kā arī izmanto navigācijai eholokāciju.[2]
Narvaļu dzimtas sugas ir plēsīgas un barojas ar zivīm, moluskiem un maziem vēžveidīgajiem. Salīdzinot ar citiem vaļiem, tām ir mazāks zobu skaits - baltvalim ir daži vienkārši zobi, bet narvalim ir tikai 2 zobi, no kuriem viens tēviņiem ir attīstījies par ļoti garu ilkni. Grūsnības periods ilgst 14 - 15 mēneši abām sugām un vienmēr piedzimst viens mazulis. Mazuļi tiek zīdīti 2 gadus, bet dzimumbriedumu jaunie vaļi sasniedz 5 - 8 gadu vecumā. Sugas veido lielus barus, kas sastāv no vairākiem simtiem, bet ģimenes barā veido atsevišķu kopīgu vienību.[2]
Sistemātika
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Waddell, Victor G.; Milinkovitch, Michel C.; Bérubé, Martine; Stanhope, Michael J. (2000). "Molecular Phylogenetic Examination of the Delphinoidea Trichotomy: Congruent Evidence from Three Nuclear Loci Indicates That Porpoises (Phocoenidae) Share a More Recent Common Ancestry with White Whales (Monodontidae) Than They Do with True Dolphins (Delphinidae)". Molecular Phylogenetics and Evolution (Elsevier BV) 15 (2): 314–318. doi:10.1006/mpev.1999.0751. ISSN 1055-7903.
- ↑ 2,0 2,1 Brodie, Paul (1984). Macdonald, D., ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 200–203. ISBN 0-87196-871-1.