Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir neatkarīga pilntiesīga autonoma iestāde, kas uzrauga, lai plašsaziņas līdzekļu darbībā tiktu ievērota Latvijas Republikas Satversme, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un citi normatīvie akti. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas izpratnē NEPLP ir neatkarīgs regulators.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
NEPLP
Tips	Neatkarīga pilntiesīga autonoma iestāde
Galvenais birojs	Latvija
Galvenās personas	Ivars Āboliņš
Tīmekļa vietne	www.neplp.lv/lv

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkciju veikšanai nepieciešamo finansējumu piešķir no valsts budžeta. NEPLP misija ir attīstīt, atbalstīt un uzraudzīt elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPL) nozari Latvijā, radot priekšnoteikumus EPL sniegto pakalpojumu un atspoguļoto viedokļu daudzveidībai, atbilstoši sabiedrības dažādo grupu interesēm un vajadzībām, veicināt konkurenci nozares tirgū, sabiedriski nozīmīga, kvalitatīva satura veidošanu, saglabāšanu un pieejamību. Padome aktīvi līdzdarbojas tādās ES dalībvalstu un starptautiskajās regulatoru sadarbības institūcijās kā Eiropas audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupā (ERGA) un Eiropas raidorganizāciju regulatoru apvienībā (EPRA). NEPLP sastāvā ir pieci locekļi, kurus uz pieciem gadiem ievēlē Saeima. Padomes ievēlēšanas kārtību nosaka Saeimas kārtības rullis. NEPLP locekļus var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Šobrīd NEPLP sastāvā ir padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, padomes priekšsēdētāja vietniece — Aurēlija Ieva Druviete, kā arī padomes locekļi Ieva Kalderauska, Ilva Milzarāja un Andis Plakans.

Vēsturiski pirmais NEPLP, tolaik Nacionālās radio un televīzijas padomes, priekšsēdētājs bija Ojārs Rubenis.

Darba organizācija

NEPLP pati izstrādā un apstiprina savas darbības noteikumus. NEPLP sēdes notiek ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Informācija par sēžu sasaukšanu un darba kārtību ir pieejama NEPLP mājas lapā. NEPLP ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse tās locekļu.

Veidošanas mehānisms

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu kandidātus, konsultējoties ar biedrībām un nodibinājumiem, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā, izvirza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa kandidātu var izvirzīt Latvijas pilsoni, kam pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kam ir augstākā izglītība, vismaz piecus gadus ilga profesionālā vai akadēmiskā pieredze plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā un laba reputācija. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis nedrīkst būt:

• politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona;
• elektroniskā plašsaziņas līdzekļa kapitāla daļu (akciju) īpašnieks;
• sodīts par tīšu noziegumu, ja viņš nav reabilitēts vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

Darbs Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ir Padomes locekļa pamatdarbs. Uz NEPLP locekļiem attiecas ierobežojumi un aizliegumi, kas paredzēti valsts amatpersonām likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Padomes darbības nodrošināšanai tiek izveidots sekretariāts.

Vēsture

Deviņdesmito gadu sākumā, kad Latvijas Republika atguva neatkarīgas valsts statusu, bija jānodrošina demokrātijas pamatprincipu ievērošanu elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā, izveidojot sabiedrisko raidīšanas sistēmu, kā arī radot labvēlīgus apstākļus privāto raidorganizāciju attīstībai. Pirms Nacionālās radio un televīzijas padomes izveidošanas Latvijā darbojās Latvijas radio un televīzijas padome, kas darbojās saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija apstiprināto nolikumu (1992—1995). Padomes priekšsēdētājs bija Zigmunds Skujiņš, priekšsēdētāja vietnieks — Kārlis Vahšteins. Spēkā bija Augstākās Padomes 1992. gada 6. maijā pieņemtais likums “Par radio un televīziju”.

1995. gada 24. augustā Saeima pieņēma Radio un televīzijas likumu, kurš noteica elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību. Uzraudzības funkcijas tika uzticētas Nacionālajai radio un televīzijas padomei, kas tika izveidota 1995. gada 28. septembrī. Savas darbības pirmajos gados Padome uzsāka aktīvu elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu nozares sakārtošanas darbu, uzraugot, lai raidorganizācijas savā darbībā ievērotu Satversmi, Radio un televīzijas likumu un citus likumus, un kontrolējot, lai tiktu nodrošināta vārda un informācijas brīvība. 2010.gada 12.jūlijā Saeima pieņēma Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, kurš turpmāk noteica Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības kārtību un noteikumus. Šī likuma ievērošanas kontrole tika uzticēta Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, kura ir Nacionālās radio un televīzijas padomes tiesību un saistību pārņēmēja.

Līdz Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izveidei NEPLP darbību reglamentēja arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums. NEPLP līdz 2021.gada 4.augustam pildīja sabiedrisko raidorganizāciju VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) un VSIA “Latvijas Radio (LR) valsts kapitāla daļu turētāja un dalībnieku sapulces funkcijas, nodrošināja sabiedriskā pasūtījuma izstrādi sabiedriskajiem un komerciālajiem EPL, kā arī veica sabiedriskā pasūtījuma izpildes pārraudzību. Saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu LTV un LR kapitāla daļu turētāja un dalībnieku sapulces funkcijas, kā arī sabiedriskā pasūtījuma izstrādes uzraudzību kopš 2021.gada 4.augusta īsteno SEPLP.

Pēc 2021. gada "Aizliegtā paņēmiena"raidījuma, kurā salīdzināja dažādu vakcīnu efektivitāti, NEPLP uzlika Latvijas Televīzijai naudas sodu par, viņuprāt, tā neobjektivitāti, kas raisīja jaunas diskusijas par NEPLP cenzūru masu medijos. Tiesa 2024. gadā šo lēmumu galīgi atcēla. NEPLP tiesības uz cenzūru vai tās nesamērīgums 2020. gados tikušas apšaubītas arī citos gadījumos, kā Interneta vietņu bloķēšanā un terminu lietošanā publiskajā telpā.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, Latvijā tika veikti nozīmīgi pasākumi, lai bloķētu Krievijas medijus. Šie pasākumi tika īstenoti, reaģējot uz pieaugošo dezinformācijas apjomu un propagandu, kas izplatījās caur Krievijas kontrolētajiem medijiem, un lai aizsargātu Latvijas informatīvo telpu. Viena no pirmajām darbībām bija Krievijas valsts televīzijas kanālu, piemēram, "RT" (iepriekš pazīstams kā "Russia Today") un "Sputnik", bloķēšana. Šie kanāli tika atzīti par dezinformācijas avotiem, kas izplata nepatiesu informāciju un atbalsta agresīvu ārpolitiku. Papildus televīzijas kanālu bloķēšanai, NEPLP veica pasākumus, lai ierobežotu piekļuvi Krievijas mediju interneta vietnēm. Šī bloķēšana ietvēra gan Krievijas valsts kontrolētos ziņu portālus, gan citus tiešsaistes medijus, kas bija saistīti ar propagandas izplatīšanu. Eiropas Savienība un citas Rietumvalstis veica līdzīgus pasākumus, lai ierobežotu Krievijas propagandas ietekmi.