Nāvessods Grieķijā
Nāvessods Grieķijā bija nāvējošu soda veidu kopums, kurus izpildīja Grieķijas teritorijā esošās varas iestādes vai atsevišķas organizētas grupas. Mūsdienās šāds sods Grieķijā ir atcelts.
Vēsture
labot šo sadaļuSenajā Grieķijā Atēnu tiesu sistēma, ko pierakstījis un daļēji veidojis grieķu likumdevējs ar vārdu vai pseidonīmu[1] Drakons (no šī vārda nācis izteiciens par bargiem sodiem kā drakoniskiem)[2] 621. gadā p.m.ē., piemēroja nāvessodus par garu pārkāpumu sarakstu, nodalot pie tam Atēnu pilsoņus, ārzemniekus un vergus. Cienījamākajiem pilsoņiem (parasti aristokrātiem) tika ļauts izdarīt pašnāvību, iedzerot indi vai metoties uz zobena. Citus pēc tiesas lēmuma nonāvēja pakarot, nožņaudzot, nogrūžot no klints, nomētājot ar akmeņiem vai aprokot dzīvus.
Vēlāk Solons 6. gadsimta sākumā ievērojami mīkstināja Drakona likumus,[3] paredzot nāvessodu par daudz mazāku skaitu noziegumu.
Līdz 19. gadsimtam jautājumi par nāvessoda ētiskumu Grieķijā nebija pacelti nopietnā līmenī ne no grieķu, ne no okupācijas varu puses, un tas tika aktīvi pielietots.
Grieķu neatkarības kara laikā nāvessodu izpildīja nošaujot, taču, kad 1834. gadā monarhijā ieviesa Kriminālkodeksu, galvas nociršana ar giljotīnu kļuva par vienīgo soda izpildes veidu.[4] 1847. gadā grūtības nodrošināt giljotīnu katrai nāvessoda izpildei lika valdībai izveidot nošaušanas vienību kā alternatīvu izpildes veidu.[5] Abi varianti kopā tika bija legāli līdz brīdim, kad 1929. gadā tika izveidota nošaušanas komanda kā vienīgais nāvessoda izpildes līdzeklis (faktiski pēdējā nāves soda izpilde ar giljotīnu notika 1913. gadā). No 1946. līdz 1949. gadam Grieķijas pilsoņu kara laikā tika izpildīti vairāk nekā 3000 nāvessodu.[6] Pēdējā nāvessoda izpilde notika 1972. gada 25. augustā, kad 27 gadus vecais Vasilis Laimberis tika nošauts par savas sievas, sievasmātes un divu bērnu slepkavību (viņš tos dzīvus sadedzināja viņu mājā) Krētas salā.[7]
Nāvessods tika atcelts par miera laika noziegumiem, saglabājot to par valsts nodevību kara laikā, saskaņā ar 1975. gada konstitūcijas 7. pantu.[8] Iepriekš trim vadošajiem Grieķijas huntas locekļiem Georgiosam Papadopoulosam, Stilianosam Patakosam un Nikolaosam Makarezosam tika piespriests nāvessods par dumpi Grieķijas huntas prāvas laikā, taču Karamanlisa valdība šos sodus aizstāja ar mūža ieslodzījumu.
Grieķija 1997. gadā ratificēja Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Otro fakultatīvo protokolu, kura mērķis ir nāvessoda atcelšana; tomēr tika izdarīta atruna, kas pieļāva nāvessoda piemērošanu par vissmagākajiem noziegumiem, t.i., valsts nodevību, kas izdarīta kara laikā. 1998. gadā tika ratificēts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) Protokols Nr.6, kas paredz nāvessoda atcelšanu miera laikā.
Grieķija 2004. gadā atcēla nāvessodu par visiem noziegumiem[9] un 2005. gadā ratificēja ECTK Protokolu Nr. 13 par nāvessoda atcelšanu jebkuros apstākļos.[10]
Radikālā partija "Zelta rītausma" 2013. gadā pēc policijas kaujām ar labi bruņotām noziedznieku bandām aicināja atjaunot nāvessodu imigrantiem, kas notiesāti par vardarbīgiem noziegumiem,[11] tomēr neguva pietiekamu atbalstu.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Carey, Chris (2013). "In Search of Drakon". The Cambridge Classical Journal 59: 29–51. ISSN 1750-2705.
- ↑ «Written in Human Blood: Draconian Laws and the Dawn of Democracy». Today I Found Out (en-US). 2014-01-09. Skatīts: 2023-05-27.
- ↑ «Aristotle, Athenian Constitution, chapter 7, section 1». www.perseus.tufts.edu. Skatīts: 2023-05-27.
- ↑ Vojtech Jirat-Wasiutynski, Anne Elizabeth Dymond, Vojtech Jirat-Wasiutynski. Modern Art and the Idea of the Mediterranean. University of Toronto Press, 2007-01-01. 164. lpp. ISBN 978-0-8020-9170-3.
- ↑ The Athenaeum. J. Lection. 1847. 882. lpp.
- ↑ Mark Mazower. After the War was Over: Reconstructing the Family, Nation, and State in Greece, 1943-1960. Princeton University Press, 2000-11-12. 81. lpp. ISBN 978-0-691-05842-9.
- ↑ «ExecutedToday.com » vassilis lymberis» (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-05-27. Skatīts: 2023-05-27.
- ↑ Philippos K. Spyropoulos, Théodore Fortsakis. Constitutional Law in Greece. Kluwer Law International, 2009. 221. lpp. ISBN 978-960-15-2147-3.
- ↑ «Death Penalty : International Views on the Death Penalty». web.archive.org. 2012-11-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-11-06. Skatīts: 2023-05-27.
- ↑ «Full list - Treaty Office - www.coe.int». Treaty Office (en-GB). Skatīts: 2023-05-27.
- ↑ Golden Dawn Seeks Death For Violent Migrants