Mosona jūra
Mosona jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē. Jūra plešas Antarktīdas piekrastē no 95°45'A garuma (Vizē rags) līdz 113°12'A garumam (Poinseta rags). Rietumos atrodas Deivisa jūra, austrumos — D'Irvila jūra. Tuvākā sauszeme ziemeļu virzienā — Sumatras un Javas salas Indonēzijā.
| Mosona jūra | |
|---|---|
  Mosona jūra | |
| Koordinātas | 64°S 105°E / 64°S 105°EKoordinātas: 64°S 105°E / 64°S 105°E |
| Okeāns | Dienvidu okeāns |
| Platība | 333 000 km2 |
| Maks. dziļums | 1000 m |
| Valstis un teritorijas | Antarktīda |
Jūras krastā atrodas šādi ģeogrāfiski objekti (no rietumiem uz austrumiem):
- Šekltona šelfa ledājs;
- Bangera oāze;
- Noksa krasts;
- Vinsensas līcis;
- Grirsona oāze;
- Bada krasts;
- Poinseta rags.
Krasta līnijas garums — vairāk kā 800 km. Lielākā daļa jūras atrodas virs kontinentālā šelfa, lielākais dziļums nedaudz pārsniedz 1000 m. Lielāko daļu gada klāj dreifējošs ledus, daudz lielu aisbergu.
Antarktīdas piekrasti šajā apvidū 1930. gadā pētīja austrāliešu polārpētnieka Daglasa Mosona ekspedīcija un akvatoriju gar Noksa krastu nosauca par Makenzija jūru.[1] 1962. gadā kā atsevišķu jūru to izdalīja padomju antarktiskā ekspedīcija un nosauca atklājēja Mosona vārdā.
1956.—1958. gados jūras krastā, Vinsensas līcī, darbojās padomju (vēlāk poļu) antarktiskā stacija Oazisa, tagad šeit darbojas Austrālijas stacija Keisi (izveidota 1957./1958. gadu mijā).