Morotai
Morotai (indonēziešu: Pulau Morotai) ir sala Indonēzijā, Moluku salu arhipelāgā. Administratīvi ietilpst Ziemeļmoluku provincē, kopā ar piekrastes saliņām veido Morotai apriņķi. Lielākā pilsēta ir apriņķa centrs Daruba salas dienvidu krastā.
Morotai | |
---|---|
Pulau Morotai | |
Morotai liedags | |
Ģeogrāfija | |
Koordinātas | 2°20′N 128°25′E / 2.333°N 128.417°EKoordinātas: 2°20′N 128°25′E / 2.333°N 128.417°E |
Arhipelāgs | Moluku salas |
Platība | 2266,4 km² |
Garums | 80 km |
Platums | 42 km |
Augstākais kalns |
Sabatai 1250 m |
Administrācija | |
Indonēzija | |
Province | Ziemeļmoluku |
Lielākā pilsēta | Daruba |
Demogrāfija | |
Iedzīvotāji | 74 436 (2020) |
Blīvums | 31,85/km² |
Morotai Vikikrātuvē |
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuSala izvietojusies Indonēzijas austrumdaļā uz ziemeļiem no Halmaheras. Dienvidos Morotai šaurums to atdala no Halmaheras, bet pārējo krastu apskalo Klusais okeāns. Rietumu piekrastē vairākas nelielas saliņas, lielākā no kurām ir Rao (60 km²). Krasti mēreni izroboti, vietām koraļļu rifi. Sala ir vulkāniskas izcelsmes, reljefs kalnains ar nelielām piekrastes zemienēm; augstākā virsotne ir Sabatai kalns (1250 m vjl) salas dienviddaļā.
Salā valda tropiskais klimats. Ainavā dominē tropiskie lietusmeži.
Vēsture
labot šo sadaļuVēsturiski sala piederējusi Ternates sultanātam. 16. gadsimtā salā ieradās portugāļu misionāri, kas izplatīja katoļticību. Tas izsauca sultāna neapmierinātību un salas iedzīvotāji vairākkārt tika pārvietoti uz Halmaheru un Ternati.
Otrā pasaules kara laikā Morotai bija nozīmīgs Japānas karaspēka atbalsta punkts ar aviācijas bāzi. 1944. gada septembrī salu ieņēma amerikāņi, un tā kļuva par atbalsta bāzi Filipīnu atbrīvošanai. Pēdējais japāņu karavīrs Nakamura Teruo padevās indonēziešu armijai tikai 1974. gadā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Morotai.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)