Morotai (indonēziešu: Pulau Morotai) ir sala Indonēzijā, Moluku salu arhipelāgā. Administratīvi ietilpst Ziemeļmoluku provincē, kopā ar piekrastes saliņām veido Morotai apriņķi. Lielākā pilsēta ir apriņķa centrs Daruba salas dienvidu krastā.

Morotai
Pulau Morotai
Morotai
Morotai liedags
Morotai (Indonēzija)
Morotai
Morotai
Ģeogrāfija
Koordinātas 2°20′N 128°25′E / 2.333°N 128.417°E / 2.333; 128.417Koordinātas: 2°20′N 128°25′E / 2.333°N 128.417°E / 2.333; 128.417
Arhipelāgs Moluku salas
Platība 2266,4 km²
Garums 80 km
Platums 42 km
Augstākais kalns Sabatai
1250 m
Administrācija
Karogs: Indonēzija Indonēzija
Province Ziemeļmoluku
Lielākā pilsēta Daruba
Demogrāfija
Iedzīvotāji 74 436 (2020)
Blīvums 31,85/km²
Morotai Vikikrātuvē

Sala izvietojusies Indonēzijas austrumdaļā uz ziemeļiem no Halmaheras. Dienvidos Morotai šaurums to atdala no Halmaheras, bet pārējo krastu apskalo Klusais okeāns. Rietumu piekrastē vairākas nelielas saliņas, lielākā no kurām ir Rao (60 km²). Krasti mēreni izroboti, vietām koraļļu rifi. Sala ir vulkāniskas izcelsmes, reljefs kalnains ar nelielām piekrastes zemienēm; augstākā virsotne ir Sabatai kalns (1250 m vjl) salas dienviddaļā.

Salā valda tropiskais klimats. Ainavā dominē tropiskie lietusmeži.

Vēsturiski sala piederējusi Ternates sultanātam. 16. gadsimtā salā ieradās portugāļu misionāri, kas izplatīja katoļticību. Tas izsauca sultāna neapmierinātību un salas iedzīvotāji vairākkārt tika pārvietoti uz Halmaheru un Ternati.

Otrā pasaules kara laikā Morotai bija nozīmīgs Japānas karaspēka atbalsta punkts ar aviācijas bāzi. 1944. gada septembrī salu ieņēma amerikāņi, un tā kļuva par atbalsta bāzi Filipīnu atbrīvošanai. Pēdējais japāņu karavīrs Nakamura Teruo padevās indonēziešu armijai tikai 1974. gadā.[1]

Ārējās saites

labot šo sadaļu