Mohāča

Mohāča (ungāru: Mohács) ir pilsēta Ungārijas dienvidos, Baraņas meģes Mohāčas apriņķa centrs Donavas upes labajā krastā.

Mohāča
Mohács
Mohāčas rātsnams
Karogs Ģerbonis
Mohāča
Koordinātas: 45°59′35″N 18°40′59″E
Valsts	Ungārija
Meģe	Baraņas meģe
Apriņķis	Mohāčas apriņķis
Rakstos	1093
Pilsētas tiesības	1724-1868, 1924
Platība
• Kopējā	112,23 km2
Augstums	82 m
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	17 200
• blīvums	155,3/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.mohacs.hu
Mohāča Vikikrātuvē

Mohāča rakstos pirmoreiz minēta 1093. gadā. Ungārijas un Eiropas vēsturē Mohāča pazīstama kā divu izšķirošu kauju vieta. 1526. gada 29. augustā Osmaņu impērijas karaspēks Suleimana I vadībā sakāva ungāru, impērijas, čehu, poļu, pāvesta apvienoto karaspēku Lajoša II vadībā Mohāčas kaujā. Sakāve iezīmēja viduslaiku Ungārijas beigas un tās sadalīšanos trijās daļās. 1687. gada 12. augustā Mohāčas kaujas rezultātā sakāvi savukārt piedzīvoja osmaņi, kurus sakāva Habsburgu karaspēks. Šī kauja iezīmēja osmaņu spēka norietu un Habsburgu dominēšanas sākumu Ungārijā.

Pilsētas tiesības Mohāča ieguva 1724. gadā, tomēr 1868. gadā tās atkal zaudēja. 20. gadsimta sākumā pilsētā sāka attīstīties rūpniecība, 1910. gadā tās iedzīvotāju skaits sasniedza 17 000. No 1918. līdz 1921. gadam Mohāča atradās Serbijas okupācijā. Pēc Trianonas līguma iekļāvās Ungārijā. 1924. gadā atkal ieguva pilsētas tiesības. Pēc Otrā pasaules kara, sociālistiskās Ungārijas laikā, pilsētā tika uzcelta liela skaidu plašu rūpnīca.

Pēc tautas skaitīšanas datiem 2011. gadā pilsētā bez ungāriem dzīvoja arī vācieši (9,7 %), horvāti (3,9 %) un romi (3 %). Pirms Pelnu dienas notiek tradicionālas karnevāla svinības Busójárás. Mohāča ir šahista Zoltāna Ribli (Ribli Zoltán, 1951) dzimtā pilsēta.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mohāča.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Busójárás