Militārā doktrīna
Militārā doktrīna ir valsts vai alianses militārās politikas un stratēģijas sistēma, kas nosaka valsts aizsardzības un militārās darbības pamatprincipus. Tā ir teorētiska un praktiska pieeja militāro spēku izmantošanai, ņemot vērā ģeopolitiskos, ekonomiskos un tehnoloģiskos apstākļus. Militārā doktrīna ietver stratēģiju, operatīvo mākslu un taktiku, kā arī nosaka militārās organizācijas mērķus, uzdevumus un rīcību.
Latvijā ir pieņemta Valsts aizsardzības koncepcija. Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai tiek īstenota valsts aizsardzības politika, plānoti valsts aizsardzības politiskie un operacionālie pasākumi un tiem nepieciešamie resursi. Valsts aizsardzības koncepcija ir pamats Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstībai, kā arī valsts varas un pārvaldes institūciju, pašvaldību, fizisko un juridisko personu rīcībai miera, valsts apdraudējuma un kara laikā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2024-11-23.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Militārā doktrīna.
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)