Mikrouzņēmumu nodoklis

Mikrouzņēmumu nodoklis (MUN) ir vienots nodokļa maksājums Latvijā, kas ietver vairākus nodokļu veidus — valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem, uzņēmumu ienākumu nodokli, mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli.^[1] Nodokļa mērķis ir samazināt administratīvo un nodokļu slogu nelieliem uzņēmumiem, īpaši saimnieciskās darbības sākuma periodā, kā arī nozarēs ar zemu ienākuma līmeņa potenciālu, vienlaikus ievērojot sabiedrības kopējās intereses godīgas konkurences un sociālās drošības jomā.

Šāds nodokļa veids tika izveidots 2010. gada 9. augustā, kad Latvijas Republikas Saeimā pieņemts "Mikrouzņēmumu nodokļa likums". Jaunais nodoklis stājās spēkā no 2010. gada 1. septembra, taču tajā laikā par tā maksātājiem varēja kļūt tikai jaundibināti uzņēmumi. Uzņēmumiem, kas dibināti pirms likuma spēkā stāšanās datuma, par jaunā nodokļa maksātājiem varēja kļūt sākot ar 2011. gada 1. janvāri.

Mikrouzņēmuma statuss

Mikrouzņēmums nav atsevišķa komersanta forma, bet nodokļa maksātāja statuss, kurā tiek maksāts vienā no apgrozījuma aprēķinātā maksājumā tiek iekļauti vairāki nodokļu veidi.^[2] Par mikrouzņēmumiem tiek uzskatīti individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku vai zvejnieku saimniecību, fiziskās personas, kas reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji, vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), ja tiek izpildīti mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanai nepieciešamie kritēriji:

SIA dalībniekiem ir jābūt tikai fiziskām personām;
apgrozījums gada laikā nepārsniedz 40 000 EUR;
darbinieku skaits vienlaikus nav lielāks par pieciem;
SIA valdes locekļi ir tikai mikrouzņēmuma darbinieki;
darbinieka ienākumi nepārsniedz 720 EUR mēnesī;
nodokļa maksātājs nav personālsabiedrības biedrs.

Nodokļa likme

Pašreizējā mikrouzņēmuma nodokļa likme ir 15%. Šī likme tiek piemērota uzņēmuma apgrozījumam, kas gadā nepārsniedz 40 000 EUR. Apgrozījumam, kas pārsniedz šo summu, tiek piemērota 20% likme, tomēr 2018. un 2019. gadā ir paredzēts pārejas periods. Šajā laikā MUN maksātājs var nepiemērot paaugstināto likmi apgrozījuma pārsniegumam līdz 52 000 EUR.^[3] Nodokļa maksājums uzņēmumiem jāveic reizi ceturksnī par katra ceturkšņa apgrozījumu.

Ja mikrouzņēmumam taksācijas periodā (kalendāra gadā) nav bijis apgrozījuma vai aprēķinātā MUN summa nepārsniedz 50 EUR, MUN maksātājam Valsts budžetā jāiemaksā MUN nodoklis 50 EUR apmērā.

Mikrouzņēmuma nodokļa nozīme

Likuma par mikrouzņēmuma nodokli pieņemšana ir bijis pirmais un viens no svarīgākajiem soļiem ceļā uz mazo uzņēmumu atbalsta programmas īstenošanu. Šīs programmas īstenošana tiek veikta, lai sniegtu tiešu atbalstu uzņēmējdarbības vides attīstībai Latvijā, kam ir liela nozīme valsts ekonomiskajā attīstībā. Šāda nodokļa izveide ir arī ievērojami uzlabojusi iedzīvotāju un uzņēmēju kopējo attieksmi pret nodokļu nomaksu, jo tiešā veidā tiek samazināts nodokļu slogs.

Mikrouzņēmuma nodoklis ir kļuvis par pamatu liela skaita jaunu uzņēmumu izveidošanai, kas ievērojami sekmē valsts tautsaimniecības izaugsmi ilgtermiņā.

Atsauces

↑ «Mikrouzņēmumu nodoklis | Valsts ieņēmumu dienests». www.vid.gov.lv. Skatīts: 2019-02-11.
↑ «Gribu sākt biznesu - kādu uzņēmējdarbības veidu izvēlēties? - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2019-02-11.
↑ «Mikrouzņēmumu nodokļa izmaiņas no 2018. gada - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2019-02-11.

Ārējās saites

[1] «Mikrouzņēmumu nodoklis | Valsts ieņēmumu dienests». www.vid.gov.lv. Skatīts: 2019-02-11.

[2] «Gribu sākt biznesu - kādu uzņēmējdarbības veidu izvēlēties? - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2019-02-11.

[3] «Mikrouzņēmumu nodokļa izmaiņas no 2018. gada - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2019-02-11.

[1]

[2]

[3]