Mihails Kuzmins
Mihails Kuzmins (krievu: Михаи́л Алексе́евич Кузми́н; dzimis 1872. gada 18. oktobrī [v.s. 6. oktobrī] Jaroslavļā, miris 1936. gada 1. martā Ļeņingradā) bija krievu dzejnieks un prozaiķis, krievu literatūras Sudraba laikmeta pārstāvis.
| |||||||||||||||
| |||||||||||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļuM. Kuzmins dzimis muižnieku ģimenē. Viņa ģimene 1884. gadā pārcēlās uz Sanktpēterburgu, kur viņš beidzis 8. pilsētas ģimnāziju, pēc tam studējis konservatorijā pie N. Rimska-Korsakova un A. Ļadova. Literatūrā debitējis 1905. gadā, skandalozu ievērību izpelnās viņa pirmais romāns "Spārni" (1906), kur pirmoreiz krievu literatūrā tik atklāti aprakstīta homoerotiska kaisle. 1908. gadā tiek publicēts debijas dzejoļu krājums "Tīkli", kam seko vēl vairāki. M. Kuzmina vārds saistīts ar akmeistu literāro grupējumu.
Dzejoļu krājumi
labot šo sadaļu- Сети ("Tīkli", Maskava, 1908)
- Осенние озёра ("Ŗudens ezeri", Maskava: Skorpion, 1912)
- Глиняные голубки ("Māla baloži", 1914)
- Параболы ("Parabolas", Petrograda: Petropolis, 1923)
- Форель разбивает лёд ("Forele caursit ledu", Ļeņingrada, Izdatelstvo pisatelei, 1929)
Darbi Latvijā
labot šo sadaļuM. Kuzmina dzejas un prozas tulkojumi parādās latviešu presē jau pirms 1. pasaules kara.
2014. gadā Vladislavs Nastavševs Jaunajā Rīgas teātrī iestudē viņa romāna "Peldošie, ceļojošie" dramatizējumu. Par savu ieceri režisors stāsta: "Mihails Kuzmins ir daļēji aizmirsts krievu dzejnieks un prozaiķis, kurš savā daiļradē gāja pilnīgi atšķirīgā virzienā nekā Dostojevskis, Tolstojs, Čehovs vai citi krievu literatūras milži. Viņš bija vairāk vērsts uz Eiropas kultūru, līdz ar to neiekļāvās valdošajā tradīcijā. Viņa darbiem raksturīgs mānīgs vieglums, interese par 18. gadsimta Franciju, krievu ikonām, seniem mūku un svēto stāstiem, sengrieķu dzeju un kultūru."[1]
M. Kuzmina dzejoļi 2014. gadā publicēti žurnālā "Latvju Teksti".[2] 2019. gadā Kuzmina pirmais dzejoļu krājums "Tīkli" bija izdots latviešu valodā: "Neputns" apgāds Vērdiņa tulkojumiem pievienoja jaunus Eināra Pelša tulkojumus un Dmitrija Kuzmina priekšvārdu.[3]
Literatūra
labot šo sadaļu- Hanovs, Deniss. Klusi runājoša kultūra: grieķu mīlestības simboli M. Kuzmina romānā „Spārni”. Feministica Lettica, Nr. 3. Rīga: Latvijas Universitāte, 2003.
- Radzobe, Silvija. Mihaila Kuzmina luga "Nerona nāve" sudraba laikmeta ideju gaismā. Antiquitas viva. Studia classica. Nr. 2. Latvijas Universitāte, 2005, 204.-212. lpp.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Jaunais Rīgas teātris atklāj sezonu. Delfi, 14. augusts, 2013 http://www.delfi.lv/kultura/news/theatre/jaunais-rigas-teatris-atklaj-sezonu-gaidami-vismaz-sesi-jauniestudejumi.d?id=43560111&page=1#ixzz3b3SpDPMw
- ↑ Mihails Kuzmins. Tīkli. Latvju Teksti, 2014, Nr. 2, 30.-31. lpp, atdz. K. Vērdiņš
- ↑ Mihails Kuzmins. Tīkli, Satori, 2019. gada 3. aprīlī
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mihails Kuzmins.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)