Meluks (latīņu: Meluke) bija viens no Tālavas vecākajiem un karavadoņiem, kas pieminēts 1219. gada notikumu sakarā.

Personvārds Meluks etimoloģiski saistāms ar vārdiem melns vai mēļš (Mīlenbahs, Endzelīns, Blese, 1929). Jādomā, ka Meluka un Varigerba novadi atradušies pēc 1224. gada Tālavas sadalīšanas akta Zobenbrāļu ordenim piederošajā daļā (Švābe, 1936). Meluka zemes atrašanās vieta nav skaidra, kaut arī vārdu ar meln- saknē latviešu valodā ir ļoti daudz, turpretī nav tādu ne mūsdienu, ne viduslaiku vietvārdu, ko konkrēti varētu saistīt ar vārdu Meluks.[1]

Dzīves gājums

labot šo sadaļu

Meluks kopā ar citu Tālavas vecāko Varigerbu un Kokneses letiem devās atriebes karagājienā pret krieviem un izpostīja visu Pleskavas zemi. Tā paša gada rudenī Pleskavas krievi nometās Meluka un Varigerba zemēs un "nopostīja visu, kas tiem piederēja, sadedzināja labību un neatstāja nedarītu nevienu ļaunu darbu, ko spēja darīt."[2] Meluks vairs nav pieminēts 1223. gada sākumā, kad igauņu sacelšanās laikā Varigerbs ar Rameku devās karagājienā uz Ugaunijas zemi.[3]

Iespējams, ka visi pieminētie Tālavas valdnieki ir bijuši Tālivalža dēli, kas pēc tēva nāves valdījuši sadalītajā Tālavā. Var pieņemt, ka viņš bija miris pirms 1223. gada vai arī zaudējis savu vadošo stāvokli.

  1. «Indriķa hronikas XXII nodaļas teksts latviešu valodā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. martā. Skatīts: 2015. gada 25. septembrī.
  2. «Indriķa hronika XXIII 5.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. martā. Skatīts: 2015. gada 25. septembrī.
  3. «Indriķa hronika XXVI 12.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 20. maijā. Skatīts: 2015. gada 25. septembrī.