Meksikāņu virtuve
Meksikāņu virtuve ir meksikāņiem raksturīgo ēdienu un ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē.
Meksikāņu virtuve galvenokārt ir ļoti asa. Tajā ēdieniem mēdz pievienot čili, kukurūzu un pupiņas. Tajā izmanto, no dažādiem Meksikas vietējiem rajoniem iegūtas aptuveni 70 dažādu šķirņu aso piparu, piemēram, saldo mulatos, tumšo pasilja, zaļo halapenjo u.c. Meksikāņi daudz lieto dārzeņus — tomātus, papriku, atkarībā cik tuvu ir piekrastes rajoniem. Klāt meksikāņi piedzer īpašas augļu sulas — jugos vai alkoholiskos dzērienus — tekilu. Meksikas piekrastes rajonos populāri ir jūras ēdieni, bet tās vidienē ir izplatīti mājlopu un putnu gaļas ēdieni. Bet tajos valsts apgabalos, kur zemkopība nav izplatīta un valda liels sausums, cilvēki ēd arī kaktusus. Meksikāņu virtuves pamatā ir tortiļu plāceņi, kas tiek pildīti ar dažādām piedevām. Tas ir sens ēdiens, ko meksikāņi, dodoties apstrādāt lauku, ņēma līdz kā pusdienu maizi. Tās ir apaļas, plānas kukurūzas vai kviešu miltu maizītes, ko cep speciālās pannās ar rokturi. Pasniedz pie maltītes vai arī izkaltē, lai iegūtu tako. Populāras ir arī ballītes meksikāņu stilā.
Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |