Meitiņ' sēdēj' aiz ūdeņa
Meitiņ' sēdēj' aiz ūdeņa ir kora dziesma Dāvida Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājumā "Dziesmu rota".
Pēc dziesmusvētku pētnieka Valentīna Bērzkalna domām jauktajam korim veidotais D. Cimzes harmonizējums "Meitiņ' sēdēj' aiz ūdeņa" citu viņa darbu vidū ir viens no bālākajiem. Tomēr sentimentālā satura un vienkāršās apdares dēļ šī jaunāku laiku ziņģe ātri ieviesās tautā.[1]
Vēsture
labot šo sadaļuSkolotājs Dāvids Cimze palīdzēja savam brālim Jānim Cimzem sastādīt un izdot krājumu „Dziesmu rota”, kura divas burtnīcas iznāca neilgi pirms Dāvida Cimzes nāves.
Dziesmu "Meitiņ' sēdēj' aiz ūdeņa" dziedāja apvienotais koris Trešo Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku koncertā.
Dziesmas vārdi
labot šo sadaļu
Meitiņ’ sēda aiz ūdeņa, Brīv tev bristi, brīv peldēti |
Ne pie viena es neiešu, Kamēr savu sagaidīšu, |
Tam es došu sav' rociņu, Savu zelta gredzentiņu, |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 136. lpp.
- ↑ www.dziesmuteksti.lv