Meža grīslis
Meža grīslis (latīņu: Carex sylvatica) ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama Eirāzijā, tostarp diezgan bieži Latvijas teritorijas lapkoku un lapkoku — egļu mežos un krūmājos.[1]
| Meža grīslis Carex sylvatica (Huds.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Grīšļu dzimta (Cyperaceae) |
| Ģints | Grīšļi (Carex) |
| Suga | Meža grīslis (Carex sylvatica) |
 Meža grīslis Vikikrātuvē | |
Apraksts
labot šo sadaļuZemais grīslis ir daudzgadīgs, 40-110 cm garš lakstaugs, kurš pieder dažādvārpu grīšļu grupai, jo tā sievišķajiem ziediem ir 3 drīksnas un augļa pūslītim ir skaidri nodalīts, divzobains knābītis.
Augam ir gluds stublājs, kurš nolīkst. Lapas ir 0,4-0,7 cm platas un īsākas nekā stublājs, lapas gals ir gari nosmailots. Ziedkopas apakšējā seglapa ir ar garu maksti. Vīrišķo ziedu vārpiņa galotnē ir viena, zem tās ir 3—6 attālinātas, nokarenas un diezgan garas sievišķo ziedu vārpiņas. Sievišķo ziedu vārpiņas kātiņš ir garš, vārpiņa tieva un skraja (garumā līdz 5 cm, platumā ap 0,4 cm). Augļa pūslītis ir zaļš, bez dzīslojuma, bumbierveida, sašaurinātā pārejas daļa knābītī gara. Segplēksne ir bāla, plēvjaina, īsāka nekā pūslītis. Zied maija beigās un jūnijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «meža grīslis - Carex sylvatica Huds. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-05-06.