Meņģeles luterāņu baznīca

Meņģeles evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu baznīca Meņģeles pagastā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Meņģeles luterāņu baznīca
Meņģeles evaņģēliski luteriskā baznīca
Meņģeles luterāņu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta	Meņģeles pagasts, Ogres novads, Latvija
Koordinātas	56°48′54″N 25°24′00″E
Piederība konfesijai	Luterisms
Iesvētīšanas gads	1795
Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
Oficiālais nosaukums: Meņģeles luterāņu baznīca
Aizsardzības numurs	2889
Vērtības grupa	Valsts nozīmes kultūras piemineklis
Tipoloģiskā grupa	Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 19. decembris

Baznīca celta 1795. gadā ar Meņģeles muižas īpašnieka Daniela Šēnfogela atbalstu. Ēka kopš pirmsākumiem nav būtiski pārbūvēta: mūra pamatapjoms un koka tornis. Altāris izveidots 19. gadsimta 40. gados, kura centrā izvietota Georga Rūdolfa Kāringa 1864. gadā darinātā altārglezna "Golgāta", kas restaurēta 1987. gadā. 1933. gadā baznīcā izvietotas H. Kolbes būvētās ērģeles.

Laika posmā no 1833. līdz 1834. gadam, baznīcai veikts remonts, 2003. gadā uzlikts jauns skārda jumts. 2017. gadā daļēji veikti grīdas restaurācijas darbi.

Vēsture

Pavasaros un rudeņos, kad Ogres upe pārplūda, draudze netika uz Madlienas baznīcu, un šajos periodos meņģeliešiem savus Mūžībā aizgājušos tuviniekus bija jāpierok Meņģeles zemē, bet kad ūdeņi norimušies, tad bija jāpārapbedī Madlienas kapsētā un jāmaksā līķa naudas Madlienas baznīcai.

Notika arī citas netaisnības, ar ko meņģelieši nebija mierā, tāpēc Meņģeles zemnieki 1795. gadā ar Meņģeles muižas īpašnieka Šeinfogela palīdzību un atbalstu uzcēla Meņģeles baznīcu ar 200 sēdvietām. Tā bija Madlienas filiālbaznīca, jo tikai 1935. gadā Meņģeles baznīca tika atdalīta no Madlienas baznīcas un ieguva savu saimniecisko neatkarību.

Meņģeles baznīca ir akmens mūra garenbūve ar poligonālu altārdaļu. Virs galvenās ieejas jumta korē tornis ar vairākām Vidzemes sakrālajām celtnēm raksturīgu barokālu “ķiveri” ar astoņstūra piramīdas noslēgumu. Baznīcas pamatapjoms – mūra, bet tornis – koka. No laukakmeņiem būvētajam pamatapjomam divslīpju jumts, altārgalā – trīsslīpju. Uz celtnes stūriem apmetuma rusti. Garenfasādēs segmentlogailas ar sīkrūšu logiem. 1884. gada 15.septembra “Mājas viesis” (Nr.38) rakstā “Raksts iz Meņģeles draudzes” minēts, ka “Papriekšu viņa bijusi koka, vēlāk koka sienu vietā zem tā paša jumta un torņa tikuse uzcelta mūra. Abos galos atrodas balkons” (domājams, ka te minēti lieveņi, kurus bija izgatavojis tā laika ērģelnieks Fricis Zilbers. Rakstā minēts “Baznīcas iekšpusē bez altāra bildes un pie sienas piekārtajām tāfelītēm ar mirušu familijas uzrakstiem citu greznumu neatradīsi.” (1968. gadā baznīcas izpētē Rundāles pils muzeja speciālisti atrada tornī vairākas epitāfijas un to daļas. Epitāfijas veltītas Vilhelmīnei fon Maidelai, dzimušai fon Šeinfogelei (1788—1868); Rihardam fon Šeinfogelam (1820—1868); Oto Konstantīnam Frīdriham Johanam Fon Šeinfogelam (1867—1869); Meņģeles muižas īpašnieka majora Hermaņa Dāvida fon Šeifogela sievai Katarīnai Beātai fon Šeinfogelei, dzimušai fon Reimersenai (1752—1811). Dažas no šīm epitāfijām vēl ir saglabājušās.

Altāra retabla centrā atrodas Georga Rūdolfa Kāringa (1807—1858) glezna “Golgāta” (citos avotos nosaukums minēts “Kristus pie krusta”; datēta 1846. gada 13. jūnijā). Tā ir valsts nozīmes mākslas piemineklis ar aizsardzības Nr. 4079. 1987. gadā glezna restaurēta.

1926.gadā tornī uzstādīja J. K. Švenna lietu bronzas zvanu. Pašreiz zvanu tornī Bohumā 1930. gadā liets zvans. Meņģeles iedzīvotāja Lidija Mazure reiz stāstīja, ka viņa atcerējusies, ka 20.gs. 50.—jos gados to ar zirgiem, no Baltavas stacijas puses, atvedis tā laika draudzes vecākais Piliens.

Ērģeles 1933. gadā par 4000 latiem būvējis Herberts Kolbe. Šīs ērģeles kalpo vēl šodien.

Draudzei vēl pieder kauss un patēna, kas ir Valsts nozīmes mākslas piemineklis ar aizsardzības Nr.4080. Tie izgatavoti Begermann firmā 1849. gada martā un šī paša gada augustā Altenwogas (Meņģeles) baznīcai pateicībā un mīlestībā dāvina tirgotājs no Rīgas F.Valters, Meņģeles baznīcas vecākais A.Šnē, fabriku īpašnieki Meņģelē P. F. Šarlovs un A. Greiners, fabrikas īpašnieks Fistēlē (Aderkašos) W.Greiners. Šāds uzraksts vācu valodā izlasāms uz kausa jeb biķera.

Ar 1953. gadu datēts Rīgas lauku iecirkņa prāvesta P.Klepera, Siguldas draudzes mācītāja G.Zālīša un Koknese mācītāja J.Baumaņa iesniegums LPSR MP Arhitektūras lietu pārvaldei par Meņģeles baznīcas ērģeļu pārcelšanu uz Siguldas draudzes baznīcu, pārējo neiebūvēto inventāru uz Koknese draudzes baznīcu. Spriežot pēc esošās situācijas, minēto priekšmetu pārvietošana nav notikusi.

Interesanti pasekot kā 19.gs. veidojusies Meņģeles baznīcas saimnieciskā dzīve. Kā baznīcpriekšnieks te skaitās Šeinfogels, bez kāda oficiāla virsbaznīcpriekšnieka apstiprinājuma, jo viņš vienīgais, kas par baznīcu rūpējas. Baznīcai viņš ziedojis 100 rbļ. lielu obligāciju, kuras % katru gadu pieskaita baznīcas ienākumiem. Uz 1806. gadu skaidrā naudā Meņģeles lādē ir 148 rbļ. 1829. gadā — jau 1185.64 rbļ. Zināms, ka baznīca remontēta 1824. gadā izlietojot 168 rbļ. 1833. gadā Meņģeles baznīcai izdara lielākus remontus, kas izmaksājuši 686 rbļ. Remonti turpinājušies arī nākošajā gadā. Remonts noticis arī 1937. gadā, bet avotos nav minēti ne izlietotie līdzekļi, ne paveiktie darbi.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Meņģeles luterāņu baznīca.