Mazais mārsils
Mazais mārsils (latīņu: Thymus serpyllum) jeb aitmaurs vai vecīši (novecojuši nosaukumi)[1] ir smaržīgs lūpziežu dzimtas puskrūms. Stumbri guloši, nenoteikti četršķautnaini, ziedošie stumbri apaļi, ar matiņiem, zari stāvi, 5—10 cm augsti. Lapas sīkas, ar īsu kātu, veselas, eliptiskas, iegareni eliptiskas, pie pamata ar baltiem sarveida matiņiem, virspusē un apakšpusē ar maziem punktveida dziedzeriem. Ziedi divlūpaini, violeti rožaini, sārti violeti vai balti, blīvās galviņās zaru galā. Zied no jūnija līdz augustam.[2]
Mazais mārsils Thymus serpyllum L. | |
---|---|
Mazais mārsils (Thymus serpyllum) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Panātru rinda (Lamiales) |
Dzimta | Lūpziežu dzimta (Lamiaceae) |
Ģints | Mārsili (Thymus) |
Suga | Mazais mārsils (T. serpyllum) |
Mazais mārsils Vikikrātuvē |
Augs plaši izplatīts Eiropā un Ziemeļāfrikā, ievests arī Ziemeļamerikā. Latvijā sastopams visā teritorijā. Aug sausās pļavās, kāpās, priežu mežos.[2]
Lietojums
labot šo sadaļuTautas medicīnā lieto gremošanas orgānu darbības stimulēšanai, pret sāpēm vēderā, gāzu uzkrāšanos zarnās, nieru slimību ārstēšanai kā diurētisku, nomierinošu un pretdrudža līdzekli, kā arī garā klepus, astmas, hipertonijas un bezmiega ārstēšanai.[2]
Lieto kā krāšņumaugu akmensdārzos, veidojot paklājveida audzes. Ir izveidotas šķirnes ar baltiem vai sarkaniem ziediem.[3]
Svaigas un žāvētas lapas, kā arī jauno dzinumu galotnes ar pumpuriem izmanto kā garšaugu. Pulverī sasmalcinātu mārsilu pievieno dārzeņu un gaļas, zivju zupām, kā arī gatavojot mājas sieru. Svaigas mārsila lapiņas pievieno gurķu un tomātu salātiem, marinētiem gurķiem.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Periodika». Žurnāls "Daba", Nr.1. 1930. gada 1. jūnijs. Skatīts: 2023. gada 20. marts.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Helēna Rubine, Skaidrīte Ozola, Vija Eniņa. Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana. Rīga : Zvaigzne, 1974. 173.—175. lpp.
- ↑ Индржих Крейча, Анна Якабова. Альпинарий в вашем саду. Priroda, 1986. ISBN 83-09-00656-X.
- ↑ Evalds Indriksons. Garšaugi. Rīga : Avots, 1992. ISBN 5-401-00615-2.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mazais mārsils.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |