Mazačo

itāļu gleznotājs

Mazačo (itāļu: Masaccio; dzimis 1401. gada 21. decembrī, miris 1428. gada rudenī), īstajā vārdā Tommazo di Sers Džovanni di Simone (Tommaso di Ser Giovanni di Simone), bija itāļu gleznotājs. Aizsācis agrās renesanses glezniecību.[1] Džordžo Vazāri viņu nosaucis par savas paaudzes labāko gleznotāju. Viens no sava laikmeta revolucionārākajiem gleznotājiem.[2]

Mazačo
Masaccio
Mazačo pašportrets
Dzimis 1401. gada 21. decembrī
Miris 1428 (26–27 gadu vecumā)
Tautība Itālis
Nozares Glezniecība
Mākslas virziens Renesanse

1422. gadā iestājies Florences Ārstu un aptiekāru ģildē, 1424. gadā — Lūkas ģildē.[2] Parasti gleznojis altārgleznas, freskas.[1] Strādājis Florencē, Romā, Pizā.[1] Bieži strādājis kopā ar Panikāles Mazolīno.[1] Mazačo savos darbos pirmoreiz renesanses monumentālajā glezniecībā izmantoja reālās telpas optiski iluzorisku paplašināšanu.[1] Vairāki darbi pēc nāves palikuši nepabeigti.[2] Viņa darbi ietekmējuši turpmākās renesanses attīstību.[1]

Ievērojamākie darbi: "Krustā sišana" (1425\1426), "Sv. Trīsvienība" (ap 1426), "Izdzīšana no Paradīzes" (ap 1425), "Naudas nodeva" (ap 1427/1428), "Teofila dēla atdzīvināšana un Pēteris bīskapa krēslā" (ap 1425).[2]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Latvijas padomju enciklopēdija. 6. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 523. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Kristiāne Štukenbroka, Barbara Tepere. 1000 šedevru Eiropas glezniecībā 1300-1850. Jāņa Rozes apgāds, 2007. 600.-603. lpp. ISBN 978-9984-23-216-4.

Ārējās saites

labot šo sadaļu