Mazās pūcītes
Mazās pūcītes, mazo pūcīšu ģints (Otus) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae). Tā ir lielākā un plašākā pūču dzimtas ģints, kas apvieno 52 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Nesenā pagātnē šajā ģintī tika sistematizētas arī Amerikas purva pūcītes (Megascops), kas mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem atklājumiem izdalītas atsevišķā ģintī.[1] Dažas sugas izdalītas atsevišķās monotipiskās ģintīs, piemēram, ceļotājpūcīte (Psiloscops flammeolus). Mūsdienās mazo pūcīšu ģintī apvienotas tikai Vecās Pasaules pūču sugas, kuras mājo Eirāzijā un Āfrikā.[1][2]
Mazās pūcītes Otus (Pennant, 1769) | |
---|---|
Mazā ausainā pūcīte (Otus scops) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Pūčveidīgie (Strigiformes) |
Dzimta | Pūču dzimta (Strigidae) |
Ģints | Mazās pūcītes (Otus) |
Mazās pūcītes Vikikrātuvē |
Latvijā sastopama viena mazo pūcīšu ģints suga — mazā ausainā pūcīte (Otus scops).[3]
Kopīgās īpašības
labot šo sadaļuMazajām pūcītēm, līdzīgi kā citām pūcēm, mātītes ir lielākas nekā tēviņi. Kopumā mazās pūcītes ir neliela auguma pūces (16,5—30 cm[2]) ar kompaktu ķermeni, lielu galvu un īsiem, noapaļotiem spārniem. Lielākajai daļai sugu ir izteikti ausu pušķi.[2][4] Apspalvojums kriptisks, kas, atkarībā no sugas, var būt dažādu toņu brūns vai brūnipelēks. Dažām sugām vēders un seja ir gaišāki nekā mugura.[2] Kā visām pūcēm, tām ir izcila dzirde, kas ļauj noteikt medījuma atrašanās vietu. Tām ir asi, spēcīgi nagi un knābis, ar kuriem upuris pirms apēšanas tiek sadalīts sīkos gabaliņos.
Uzvedība
labot šo sadaļuTās ir izveicīgas un veiklas lidotājas. Medī daļēji atklātās ainavās, priekšroku dodot videi ar veciem, lieliem, dobumainiem kokiem. Barojas ar kukaiņiem, rāpuļiem, maziem zīdītājiem, piemēram, sikspārņiem un pelēm, kā arī ar nelieliem putniem. Mazās pūcītes uzlasa arī sliekas, abiniekus un ūdens bezmugurkaulniekus.[5] Ligzdo dobumos, veido monogāmus pārus un par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Perē matīte, bet tēviņš to perēšanas laikā baro.[2]
Sistemātika
labot šo sadaļuMazo pūcīšu ģints (Otus)[1]
- Andamanu pūcīte (Otus balli)
- Anžuānas pūcīte (Otus capnodes)
- Apkakles pūcīte (Otus lettia)
- Arābijas pūcīte (Otus pamelae)
- Austrumu pūcīte (Otus sunia)
- Āfrikas pūcīte (Otus senegalensis)
- Baltkrūšu pūcīte (Otus sagittatus)
- Biakas pucīte (Otus beccarii)
- Engano pūcīte (Otus enganensis)
- Evereta pūcīte (Otus everetti)
- Filipīnu pūcīte (Otus megalotis)
- Floresas pūcīte (Otus alfredi)
- Indijas pūcīte (Otus bakkamoena)
- Japānas pūcīte (Otus semitorques)
- Javas pūcīte (Otus angelinae)
- Kanēļpucīte (Otus icterorhynchus)
- Kartāla pūcīte (Otus pauliani)
- Kipras pūcīte (Otus cyprius)
- Lielā pūcīte (Otus gurneyi)
- Lietus meža pūcīte (Otus rutilus)
- Lusonas pūcīte (Otus longicornis)
- Madagaskaras pūcīte (Otus madagascariensis)
- Madarainā pūcīte (Otus spilocephalus)
- Majotas pūcīte (Otus mayottensis)
- Mantanani pūcīte (Otus mantananensis)
- Mazā ausainā pūcīte (Otus scops)
- Mazā Zunda pūcīte (Otus silvicola)
- Mentavai pūcīte (Otus mentawi)
- Mindanao pūcīte (Otus mirus)
- Mindoro pūcīte (Otus mindorensis)
- Moheli pūcīte (Otus moheliensis)
- Moluku pūcīte (Otus magicus)
- Negrosas pūcīte (Otus nigrorum)
- Nikobāru pūcīte (Otus alius)
- Palavanas pūcīte (Otus fuliginosus)
- Pembas pūcīte (Otus pembaensis)
- Radžas pucīte (Otus brookii)
- Rindžani pūcīte (Otus jolandae)
- Rjūkjū pūcīte (Otus elegans)
- Rudā pūcīte (Otus rufescens)
- Sanihes pūcīte (Otus collari)
- Santomes pūcīte (Otus hartlaubi)
- Seišelu pūcīte (Otus insularis)
- Siau pūcīte (Otus siaoensis)
- Simelue pūcīte (Otus umbra)
- Sokoke pūcīte (Otus ireneae)
- Sokotras pūcīte (Otus socotranus)
- Sulas pūcīte (Otus sulaensis)
- Sulavesi pūcīte (Otus manadensis)
- Svītrainā pūcīte (Otus brucei)
- Šrilankas pūcīte (Otus thilohoffmanni)
- Zunda pūcīte (Otus lempiji)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 World Birds List: Owls, 2018
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Beauty of the Birds: Scops Owls
- ↑ «Latvijas Daba: Pūču dzimta (Strigidae)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. maijā. Skatīts: 2017. gada 22. maijā.
- ↑ Owls of The World from Genus: Otus
- ↑ Marchesi, Luigi & Sergio, Fabrizio (2005). "Distribution, density, diet and productivity of the Scops Owl Otus scops in the Italian Alps". Ibis. 147 (1): 176–187. doi:10.1111/j.1474-919x.2004.00388.x