Matainais grīslis
Matainais grīslis (latīņu: Carex pilosa) ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir nevienmērīgi un disjunkti sastopama Eiropas centrālajā un austrumu daļā, kā arī Austrumāzijā. Latvijā matainais grīslis ir sastopams ļoti reti, tikai valsts dienvidrietumu daļā. Ir idenfiticētas atradnes Lazdukalnu upītes tuvumā[1] un Zvirgzdenes ezera salas dabas liegumā.
| Matainais grīslis Carex pilosa (Scop.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Grīšļu dzimta (Cyperaceae) |
| Ģints | Grīšļi (Carex) |
| Suga | Matainais grīslis (Carex pilosa) |
 Matainais grīslis Vikikrātuvē | |
Augs ir ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 1. kategorijā.[2]
Apraksts
labot šo sadaļuMatainais grīslis ir daudzgadīgs, 30—50 cm garš lakstaugs, kurš pieder dažādvārpu grīšļu grupai, jo auga sievišķajiem ziediem ir 3 drīksnas un augļa pūslītim ir īss knābītis.
Augam ir ložņājošs saknenis un spēcīgs cers. Bieži veido neziedošus, lapainus dzinumus. Stublājs ir stāvs, gluds un gandrīz bezlapains. Lapas ir izvietotas pie stublāja pamata, tās ir garas, 0,5—1 cm platas un mīkstas. To mala un vidusdzīsla apakšpusē ir ar matiņiem. Ziedkopas seglapai ir gara maksts. Stublāja galotnē ir stāva, 2—3 cm gara vīrišķā vārpiņa. Zem tās ir 2 vai 3 šauras sievišķās vārpiņas diezgan garā, taisnā kātiņā. Augļa pūslītis ir zaļš, kails, olveidīgs, garāks nekā sarkanbrūnā un smailā segplēksne. Pūslītis galā pēkšņi sašaurināts īsā, mazliet līkā knābītī. Zied maijā.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas Universitātes 69. zinātniskā konference, Aizsargājamās augu sugas matainā grīšļa atradņu izvietojumu noteicošo faktoru ģeostatistiskā analīze ar ArcGIS, 17., 18. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 «matainais grīslis - Carex pilosa Scop. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-04-30.