Mārgareta Ģertrūde "Margrēta" Zelle (nīderlandiešu: Margaretha Geertruida "Margreet" Zelle; 1876. gada 7. augusts1917. gada 15. oktobris), labāk pazīstama kā Mata Hari, bija nīderlandiešu eksotiskā dejotāja, kurtizāne un spiedze, kas tika apsūdzēta par spiegošanu Vācijas labā Pirmā pasaules kara laikā.

Mata Hari
Mata Hari
Mata Hari
Personīgā informācija
Dzimusi 1876. gada 7. augustā
Valsts karogs: Nīderlande Leuvardena, Nīderlande
Mirusi 1917. gada 15. oktobrī (41 gads)
Valsts karogs: Francija Vensena, Parīze, Francija
Tautība nīderlandiete
Nodarbošanās Dejotāja, kurtizāne, spiedze
Paraksts

Biogrāfija labot šo sadaļu

Mārgareta nākusi no bagātas uzņēmēju ģimenes, bet 1889. gadā tēvs bankrotēja, māte nomira 1891. gadā.[1] 1895. gadā Mārgareta apprecējās ar Nīderlandes koloniālās armijas kapteini Rudolfu Makleodu un aizbrauca viņam līdzi uz Javas salu. Laulība nebija veiksmīga, vīrs bija alkoholiķis.[2] Javā Mārgareta apguva Austrumu dejas mākslu. Kā dejotāja viņa pieņēma vārdu Mata Hari, kas malajiešu valodā nozīmēja "dienas acs" jeb saule.[3] Pēc pārcelšanās atpakaļ uz Nīderlandi Mārgareta 1902. gadā pameta vīru (oficiāli izšķīrās 1906. gadā).

Dejotājas karjeru Mata Hari sāka 1905. gadā Parīzē.[4] Pirmā pasaules kara sākumā viņa kļuva par vācu izlūkdienesta aģenti (izmantoja sakarus Francijas, Anglijas, Spānijas augstākajā sabiedrībā), taču vēlāk sāka darboties arī franču izlūkdienestā. 1917. gada februārī viņa tika arestēta un tā paša gada oktobrī Matai Hari tika izpildīts nāvessods nošaujot.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Biography of Mata Hari». thoughtco.com.
  2. «Mata Hari». World of Biography. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 30. novembrī. Skatīts: 2022. gada 30. jūlijā.
  3. «Mata Hari». Encyclopædia Britannica.
  4. «Viņa spiego! Mata Hari...». Tvnet.lv. Skatīts: 2012. gada 15. jūlijā.

Ārējās saites labot šo sadaļu