Marselēns Bertlo

Pjērs Ežēns Marselēns Bertlo (franču: Pierre Eugène Marcellin Berthelot; dzimis 1827. gada 25. oktobrī, miris 1907. gada 18. martā) bija franču ķīmiķis, zinātnes vēsturnieks un politiķis.

Marselēns Bertlo Marcellin Berthelot Personīgā informācija Dzimis 1827. gada 25. oktobrī Parīze, Francijas karaliste (Francija) Miris 1907. gada 18. martā (79 gadi) Parīze, Francija

Zinātniskā darbība Zinātne ķīmija, termoķīmija Darba vietas Francijas Koledža Alma mater Sorbonna Pasniedzēji Teofils Žils Pelūzs, Žans Batists Dimā Sasniegumi, atklājumi organisko vielu iegūšana no neorganiskajām

Veicis dažādu organisko vielu sintēzi no neorganiskajām (piemēram, sintezējis taukus). Pētījumu rezultāti deva triecienu uzskatiem par organisko vielu rašanos t.s. "dzīvības spēka" klātbūtnē. Viens no termoķīmijas pamatlicējiem. Pētījis sprādziena procesus. Sīkāk nodarbojies ar terpēnu pētījumiem. Bija naftas neorganiskās izcelsmes teorijas piekritējs.

Publicējis darbus par zinātnes vēsturi, tai skaitā par alķīmiju,, par Lavuazjē. No 1886. līdz 1887. gadam - izglītības ministrs, bet no 1895. līdz 1896. gadam - Francijas ārlietu ministrs.

Bertlo nomira pēkšņā nāvē 1907. gada 18. martā, tūlīt pēc savas sievas Sofijas nāves. Abi kopā apglabāti Panteonā Parīzē.

• 
  La Révolution chimique, 1890

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Marselēns Bertlo.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)