Mars-6
Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Mars-6 (Krievu: Марс-6), zināms arī kā 3MP No.50P, bija padomju kosmosa kuģis Marsa izpētei. Tas sastāvēja no nolaižamā aparāta un orbitālā moduļa.
Kuģa uzbūve
labot šo sadaļuMars-6 nolaižamajā aparātā atradās termometrs un barometrs atmosfēras izpētei, akselerometru un altimetru nolaišanās procedūrai, kā arī vairākus instrumentus virsmas izpētei, t.s. masas spektrometru. Orbitālais modulis saturēja magnetometru, kosmiskā starojuma un mikrometeroīdu detektorus.
Misijas gaita
labot šo sadaļu"Mars-6" startēja 1973. gada 5. augustā un uzreiz pēc starta tika ievadīts orbītā uz Marsu. Planētu aparāts sasniedza 1974. gada 12. martā un orbitālais modulis pārlidoja Marsu, tuvakājā punktā atrodoties 1600 kilometrus virs planētas virsmas, un iegāja heliocentriskā orbītā. Nolaižamais aparāts tika atdalīts pirms Marsa pārlidojuma (brīdī, kad aparāts atradās 48000 kilometrus no Marsa). Lai neatkārtotos iepriekšējās (Mars-3) kļūmes, nolaižamais aparāts visus datus, kurus tas ieguva nosēšanās laikā uzreiz retranslēja orbitālajam modulim. Diemžēl sakari ar nolaižamo aparātu tika pazaudēti uzreiz pēc nosēšanās - iespējams, ka modulis tika sabojāts tieši nosēšanās brīdī. Nosēšanās laikā, nolaižamais modulis veica 224 sekundes garu radiopārraidi, pārraidot informāciju par Marsa atmosfēras uzbūvi, sastāvu un temperatūru. Datorprocesora kļūmes dēļ liela daļa no ierakstītās informācijas tika izkropļota un ievērojama daļa iegūtās informācijas tika zaudēti, tomēr tieši "Mars-6" nolaižamā aparāta iegūtie dati ļāva izveidot pašus pirmos Marsa atmosfēras modeļus.
Vēlākā izpēte
labot šo sadaļu2014. gadā astronautikas entuziasti Vitālija Jegorova vadībā vizuāli pārskatīja un analizēja augstas izšķirtspējas attēlus no piedāvātās nolaišanās moduļa nolaišanās zonas, kas tika uzņemti no Mars Reconnaissance Orbiter (MRO) pavadoņa.[1][2]
2018. gadā Krievijas pētnieki atklāja iespējamo vietu, kur avarēja nolaišanās iekārta. Modelēšana parādīja, ka Marsam-6 bija jāatstāj krāteris, kura diametrs ir aptuveni četri metri, krītot uz cietas zemes, un aptuveni piecu metru diametrs, krītot mīkstākā zemē.[3] Pēc trieciena stacija varētu atlēkt līdz pat 99 metriem. Pētnieki atrada tieši šādu krāteri Eritrejas jūras zemajā daļā planētas dienvidu puslodē.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ zelenyikot. «Ищем "Марс-6" на Марсе». Открытый космос Зеленого кота, 2014-03-01. Skatīts: 2023-10-14.
- ↑ «Блогеры начинают поиски советского зонда "Марс-6"». ria.ru. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 31. martā. Skatīts: 2023. gada 14. oktobrī.
- ↑ «Моделирование падения спускаемого аппарата «Марс-6» | Инженерные расчеты». АО ЦИФРА (krievu). Skatīts: 2023-10-14.
- ↑ «Найдено место падения советской космической станции «Марс-6»». vz.ru. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 20. jūlijā. Skatīts: 2023. gada 14. oktobrī.