Mariner 7

Mariner 7 bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) starpplanētu zonde Marsa izpētei no pārlidošanas trajektorijas. Tā kosmosā tika palaista 1969. gada 27. martā, un Marsu sasniedza 5. augustā. Identiskas konstrukcijas kosmiskais aparāts Mariner 6 startēja februārī.

Mariner 7
KA veids	starpplanētu zonde
Operators	NASA, ASV
Izgatavotāji	JPL, ASV
Starts	27.03.1969. 22:22:01 UTC
Starta vieta	Kanaverala LC-36A ASV
Nesējraķete	Atlas SLV-3C Centaur-D
Aktivitātes beigas	28.12.1960.
NSSDC ID	1969-030A
SCN	03837
Masa	411,8 kg
Enerģija	449 W
Orbītas elementi
Centr. ķermenis	Saule
Programma Mariner
Iepriekšējais Nākamais Mariner 6 Mariner 8

Uzbūve

Zondi izgatavoja Reaktīvās kustības laboratorija (JPL). Mariner 7, tāpat kā Mariner 6, korpuss bija izgatavots no magnija sakausējuma astoņstūra formā 138,4 cm platumā un 45,7 cm augstumā. Augšpusē bija piemontēti četri saules bateriju paneļi 215 × 90 cm, paraboliskā antena 116,8 cm diametrā ar augstu pastiprinājuma koeficientu, kā arī zema pastiprinājuma antena 223,5 augstā mastā. Kosmiskā aparāta masa bija 411,8 kg. Saules baterijas Zemes tuvumā deva 800 vatu elektroenerģijas, bet pie Marsa — 449 W.

Kosmiskā aparāta stabilizāciju trīs asīs nodrošināja 3 žiroskopi un divi komplekti, katrā pa 6 saspiesta slāpekļa mikrodzinējiem, kas bija uzstādīti saules bateriju paneļu galos. Zonde tika orientēta pret Sauli un Kanopusu.

Zem astoņstūra korpuss bija skenējošā platforma, ko varēja grozīt divās asīs. Zinātniskie instrumenti ar masu 57,6 kg bija:

• Attēlveidošanas sistēma
• infrasarkanais spektrometrs
• divu kanālu infrasarkanais radiometrs
• ultravioletais spektrometrs
• koniskais radiometrs

Lidojuma gaita

Mariner 7 tika palaists 1969. gada 27. martā 22:22:01 UTC ar nesējraķeti Atlas SLV-3C Centaur-D (lidojums AC-19) no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta_laukuma LC-36A. Tāpat kā Mariner 6, arī Mariner 7 tika ievadīts tiešā trajektorijā uz Marsu.

8. aprīlī tika veikts trajektorijas korekcijas manevrs, hidrazīnas dzinēju iedarbinot 7,6 sekundes. 31. jūlijā nezināmu iemeslu dēļ pēkšņi pazuda telemetrijas dati no Mariner 7. Zonde tika veiksmīgi pārslēgta uz zema pastiprinājuma raidītāju, vēlāk sakari tika pārslēgti atpakaļ uz galveno raidītāju. iespējams, ka šo kļūmi izraisīja no bojāta akumulatora izplūstošas gāzes.

2. augustā 09:32:33 UTC pret Marsu tika notēmēta skenējošā platforma un ieslēgta visa pētnieciskā tehnika. Nākamo 57 stundu laikā, kas beidzās aptuveni 5 stundas pirms satuvošanās, ar šaurleņķa kameru tika iegūti 93 attēli. Pēc Mariner 6 iegūto attēlu analīzes Mariner 7 kurss tika pārprogrammēts. Tas ļāva Mariner 7 Marsu pārlidot vairāk uz dienvidiem nekā sākotnēji plānots, iegūt vairāk planētas tuvplānu un iegūt vairāk Marsa apgaismotās puses zinātnisko datu. 5. augustā 05:00:49 UTC Mariner 7 bija vistuvāk Marsam - 3430 kilometri. Šajā laikā tika iegūti 33 attēli. 19 minūtes vēlāk Mariner 7 aizvirzījās aiz Marsa, un atkal parādījās pēc 30 minūtēm. Ieiešanas un iziešanas fāzēs tika iegūti radiofrekvences X joslas aizklāšanās dati. Dažu nākamo dienu laikā uz Zemi tika pārraidīti zinātniskie un attēlu dati. Pēc tam kosmiskais aparāts tika atgriezts brauciena režīmā, kas ietvēra inženierijas un sakaru testus, zvaigžņu fotografēšanas televīzijas testus, kā arī Piena Ceļa un komētas 1969-B apkārtnes skenējumus ultrasarkanajā diapazonā.

Rezultāti

Mariner 6 un Mariner 7 kopumā nofotografēja 20 % Marsa virsmas. Abi aparāti pētīja Marsa atmosfēru infrasarkanajā un ultravioletajā diapazonā. Iegūtie fotoattēli liecināja, ka Marss nav tik līdzīgs Mēnesim, kā sākumā likās pēc Mariner 4 atsūtītajiem attēliem. Pirmo reizi tika novērota Marsa dienvidpola polārā cepure. Infrasarkano radiometru mērījumi rādīja, ka Marsa atmosfēra sastāv galvenokārt no oglekļa dioksīda (CO₂), kā arī spēja atklāt ūdens pēdas uz planētas virsmas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mariner 7.