Marina Abramoviča (serbu: Марина Абрамовић, [maˌrǐːna abˈrǎːmoʋit͡ɕ]; dzimusi 1946. gada 30. novembrī) ir serbu performances māksliniece, kas šobrīd dzīvo Ņujorkā.[1] Viņas darbi pamatā saistīti ar attiecībām starp izpildītāju un skatītājiem, ķermeņa robežām un prāta iespējām. Abramoviča aktīvi darbojusies vairāk nekā trīs desmitgades un tiek saukta par “performanču mākslas vecmāmiņu”. Viņa aizsākusi jaunu identitātes izpratni, darbos iesaistot skatītājus, koncentrējoties uz saskari ar sāpēm, asinīm un ķermeņa fiziskajām robežām.[2]

Marina Abramoviča
Marina Abramović
Abramoviča 2012. gadā Vīnes kinofestivālā
Dzimis 1946. gada 30. novembrī (77 gadi)
Valsts karogs: Dienvidslāvija Belgrada, Dienvidslāvija
Nozares perfromances māksla
ķermeņa māksla
Mācījies Belgradas Mākslas akadēmija
Zagrebas Mākslas akadēmija
Mākslas virziens konceptuālā māksla

Dzīves sākums un izglītība

labot šo sadaļu

Abramoviča dzimusi Belgradā 1946. gada 30. novembrī. Viņas mātes tēvocis bija Serbijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs Varnava.[3] Abi viņas vecāki Otrā pasaules kara laikā bija dienvidslāvu partizāni.[4] Viņas māte bija Danica Rosi un tēvs — Vojins Abramovičs.[5] Pēc kara Abramovičas vecāki tika uzskatīti par nacionālajiem varoņiem un saņēma amatus pēckara Dienvidslāvijas valdībā.[5] Intervijā Abramoviča aprakstījusi savu ģimeni kā “sarkanos buržujus”.[5]

Līdz sešu gadu vecumam Abramoviču audzināja vecvecāki.[6] Viņas vecāmāte bija ļoti reliģioza, un Abramoviča savu “bērnību pavadīja, sekojot vecāsmātes rituāliem: sveces no rīta, mācītāja apmeklējumi dažādos gadījumos”.[6] Sešu gadu vecumā Abramovičai piedzima brālis, un viņa sāka dzīvot ar vecākiem, apgūt klavierspēli, franču un angļu valodu.[6] Lai arī viņa neapguva mākslu, tā viņu ātri ieinteresēja[6], un bērnībā viņai patika gleznot.[5]

Bērnībā māte Abramoviču sita.[5] 1998. gadā publicētā intervijā Abramoviča stāsta: “Māte pārņēma pilnīgu militāra stila kontroli pār mani un brāli. Man nebija ļauts pamest māju pēc pulksten 10 vakarā līdz pat 29 gadu vecumam. [..] Visas uzstāšanās Dienvidslāvijā man bija pirms desmitiem vakarā, jo līdz tam man bija jābūt mājās. Tas ir pilnīgi neprātīgi, bet visa sevis graizīšana, pātagošana, dedzināšana, gandrīz dzīvības zaudēšana uguns zvaigznē notika pirms pulksten desmitiem vakarā.”[7]

2013. gadā publicētā intervijā Abramoviča teica: “Manai mātei un tēvam bija briesmīga laulība.”[8] Aprakstot notikumu, kad viņas tēvs sasita 12 šampanieša glāzes un pameta mājas, viņa teica: “Tas bija manas bērnības šausmīgākais notikums.”[8]

No 1965. līdz 1970. gadam viņa studēja Belgradas Mākslas akadēmijā, pēc tam, 1972. gadā, pabeidza studijas Zagrebas Mākslas akadēmijā. No 1973. līdz 1975. gadam viņa mācīja Novisadas Mākslas akadēmijā un veica savas pirmās solo performances.

No 1971. līdz 1976. gadam viņa bija precējusies ar Nešu Paripoviču. 1976. gadā viņa devās uz Amsterdamu, lai izpildītu priekšnesumu (vēlāk apgalvoja, ka tas notika viņas dzimšanas dienā),[9] un nolēma pārcelties tur pavisam.

  1. For Serbian, Hilde van Gelder. Photography between poetry and politics. Leuven University Press, 2008. 54. lpp. ISBN 9789058676641. Salter. Entangled: technology and the transformation of performance. MIT Press, 2010. 244. lpp. ISBN 9780262195881.
  2. Demaria, Cristina (August 2004). "The Performative Body of Marina Abramovic". European Journal of Women's Studies 11 (3): 295.
  3. Judith Thurman, Profiles, "Walking Through Walls," The New Yorker, March 8, 2010, p. 24.
  4. «Marina Abramović». Lacan.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 17. septembrī. Skatīts: 2013. gada 11. decembris.
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 Sean O'Hagan. «Interview: Marina Abramović». The Guardian (en-GB), 2010-10-02. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2016-04-19.
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 «Marina Abramović: The grandmother of performance art on her 'brand',». The Independent (en-GB). Skatīts: 2016-04-19.
  7. Quoted in Thomas McEvilley, "Stages of Energy: Performance Art Ground Zero?" in Abramović, Artist Body, [Charta, 1998].
  8. 8,0 8,1 Richard Ouzounian. «Famous for The Artist Is Present, Abramovic will share The Life and Death of Marina Abramovic and more with Toronto June 14 to 23». The Toronto Star, 2013-05-31. ISSN 0319-0781. Skatīts: 2016-04-19.
  9. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 21. februārī. Skatīts: 2015. gada 6. februārī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu