Mariju salu jenots
Mariju salu jenots (latīņu: Procyon lotor insularis) ir parastā jenota (Procyon lotor) pasuga.
| Mariju salu jenots Procyon lotor insularis | |
|---|---|
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
| Dzimta | Jenotu dzimta (Procyonidae) |
| Ģints | Jenoti (Procyon) |
| Suga | Parastais jenots (Procyon lotor) |
| Pasuga | Mariju salu jenots (Procyon lotor insularis) |
Mariju salu jenots ir endēmiska pasuga divās galvenajās salās Meksikai piederošajā Mariju salu arhipelāgā: Mariamagdalenā un Mariamadrē.[1] Šobrīd, iespējams, Mariamagdalenas salā vairs nedzīvo neviens jenots, bet Mariamadres salā to populācija ir apmēram 250 īpatņi.[2]
Dabas pētnieks Klintons Meriams 1898. gadā Mariju salu jenotu sistematizēja kā parastā jenota (Procyon lotor) pasugu Procyon lotor insularis.[3] Savukārt 1950. gadā Edvards Goldmens to izdalīja kā patstāvīgu sugu Procyon insularis. Šis iedalījums bija spēkā līdz 2005. gadam, kad, veicot morfoloģiskos pētījumus, noskaidrojās, ka Mariju salu jenots ir tuvu radniecīgs Meksikā dzīvojošai parastā jenota pasugai Procyon lotor hernandezii. Lai arī starp abām pasugām ir ģenētiskas atšķirības, tomēr tās nav tik lielas, lai Mariju salu jenotu izdalītu kā patstāvīgu sugu. Tā 2005. gadā tas atkal kļuva par parastā jenota pasugu Procyon lotor insularis.[4]
Izskats
labot šo sadaļuMariju salu jenots salīdzinoši ir liela auguma jenots. Tā ķermeņa garums, asti ieskaitot, ir 84—90 cm.[3] Kažoka krāsa uz muguras un sāniem ir gaiši brūna, toties pavēdere un kājas ir pelēkas, astes gaišajiem gredzeniem ir zeltaini brūns tonējums.[5] Uz sejas tipiska "melnā acu maska". Kažoka matojums ir īss. Pavēderi pamatā klāj tikai pavilna ar dažiem akotmatiem. Visatšķirīgākā Mariju salu jenota pazīme ir tā slīpais galvaskauss, un tā galva proporcionāli ir nedaudz lielāka kā citiem jenotiem.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Zeveloff, Samuel I. (2002). Raccoons: A Natural History. Washington, D. C.: Smithsonian Books. pp. 44–45. ISBN 978-1-58834-033-7.
- ↑ 2,0 2,1 «Tres Marias Raccoon». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 14. martā.
- ↑ 3,0 3,1 Helgen, Kristofer M.; Wilson, Don E. (2005). "A Systematic and Zoogeographic Overview of the Raccoons of Mexico and Central America
- ↑ «Mammal Species of the World - Browse: Procyon». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. maijā. Skatīts: 2011. gada 8. jūlijā.
- ↑ тремарьясский енот, трес-мариасский енот (Procyon insularis), ареал внешний вид окрас размер среда обитания трес-мариасский енот, враги пища добыча поведение размножение, фото...