Margerita Jursenāra
Margerita Jursenāra (franču: Marguerite Yourcenar; dzimusi 1903. gada 8. jūnijā, mirusi 1987. gada 17. decembrī) bija Beļģijā dzimusi franču rakstniece — rakstīja romānus un esejas. Saņēmusi Prix Femina (1968) un Erasmus balvu (1983). Pirmā sieviete, kas ievēlēta Franču akadēmijā.
| ||||||||||||||
|
Rakstīt sākusi pusaudzes gados. Otrā pasaules kara sākumā pārcēlusies uz dzīvi ASV, par kuras pilsoni kļuva 1947. gadā.
Viens no viņas ievērojamākajiem darbiem ir 1951. gadā izdotais vēsturiskais romāns Mémoires d'Hadrien. Vēl rakstījusi īsos stāstus, tulkojusi vairākus angļu un amerikāņu romānus. 1979. gadā Francijas prezidents Jursenārai piešķīra īpašu ASV—Francijas dubultpilsonību. Francijas pilsonība viņai bija nepieciešama, lai tiktu ievēlēta Franču akadēmijā.
Vārds Yourcenar ir viņas īstā uzvārda Crayencour (Marguerite Antoinette Jeanne Marie Ghislaine Cleenewerck de Crayencour) nepilnīga anagramma.
Grāmatas latviešu valodā
labot šo sadaļu- Hadriāna atmiņas. Melnā stadija. Austrumu stāsti. Tulk. Skaidrīte Jaunarāja. Rīga: Liesma, 1992.
- Aleksis jeb traktāts par veltīgu cīņu. Tulk. Gita Grīnberga. Rīga: Atēna, 2006.
- Coup de Grâce. Tulk. Gita Grīnberga. Rīga: Atēna, 2007.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Margerita Jursenāra.
- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |