Marčikitas ezers
Marčikitas ezers (spāņu: Mar Chiquita — ‘mazā jūra’), līdz 19. gadsimta vidum — Ansenusas jūra (Mar de Ansenuza), ir sālsezers Argentīnas vidienē, Kordovas provincē. Lielākais dabiskais sālsezers Argentīnā. Piektais lielākais beznoteces ezers pasaulē.
| Marčikitas ezers | |
|---|---|
 | |
| Atrodas |
 Argentīna |
| Koordinātas | 30°30′S 62°40′W / 30.500°S 62.667°WKoordinātas: 30°30′S 62°40′W / 30.500°S 62.667°W |
| Platība | 5770 km2 |
| Lielākais garums | 140 km |
| Vidējais dziļums | 3—4 m |
| Lielākais dziļums | 19 m |
| Tilpums | 2,39 km3 |
| Augstums v.j.l. | 70—71 m |
| Izteka | beznoteces |
| Sateces baseins | 37 570 km2 |
| Apdz. vietas krastos | Miramara |
  Marčikitas ezers | |
 Marčikitas ezers Vikikrātuvē | |
Ezers atrodas dabiskā, 80 km garā un 45 km platā ieplakā, šīs ieplakas dienvidu daļā. Radies pirms apmēram 30 000 gadiem. 1958. gadā ezera platība sasniedza 10 000 km². Vismazākā reģistrētā ezera platība ir 1984 km². Ezerā ietek sāļā Riodulčes upe. Ap ezeru purvāji ar augstu bioloģisko daudzveidību. Marčikitas ezera sāļums ir mainīgs — no 250 g/l sausajos periodos līdz 40 g/l mitros gados. Ezerā vairākas salas, vairāk salu ziemeļu dalā. Nozīmīgākā sala ir Medano sala (2000x150 m). Ezers pakāpeniski samazinās jo palielinās iztvaikošana. Laika gaitā tā vietā var palikt plaijs (sāls līdzenums).
Ezera ūdens pēc sastāva līdzinās okeāna ūdenim. Ezera piekrastē reģistrētas ap 350 putnu sugas. Ap 100 000 flamingu. Ezera apkaimē attīstās tūrisms. Ezerā notiek rūpnieciska zveja. Viss ezers un Riodulčes ieteka iekļauti dabas aizsargājamā teritorijā. 2005. gada sākumā Kordovas nacionālā universitāte pie ezera nodibināja izpētes centru.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Marčikitas ezers.- Apraksts spāņu valodā, attēli
- Ezera apraksts angļu valodā