Manerheima līnija

Manerheima līnija
	Karēlijas zemesšaurums
	Mannerheima aizsardzības līnija Karēlijas zemes šaurumā
Tips	fortifikācijas līnija
Vietas informācija
Kontrolē	Somija
Objekta vēsture
Uzcelts	1920–1924, 1932–1939
Lietošanā	1939–1940
Materiāli	koks, akmens, dzelzsbetons, dzelzs, dabas materiāli
Kaujas/kari	Ziemas karš

Manerheima līnija (somu: Mannerheim-linja) bija fortifikācijas līnija Karēlijas zemesšaurumā, kuru Somija uzbūvēja aizsardzībai pret iespējamu PSRS uzbrukumu. Ziemas kara laikā tā kļuva zināma kā "Manerheima līnija" pēc Somijas armijas virspavēlnieka feldmaršala Karla Gustava Emila Manerheima vārda. Līnija tika izveidota divos posmos: no 1920. līdz 1924. gadam un no 1932. līdz 1939. gadam.

Vēsture labot šo sadaļu

Līnija aptuveni 132 km garumā stiepās no Somu līča līdz Lādogas ezeram. Tā sastāvēja no aizsardzības mezgliem, kuri viens no otra atradās 3 — 4,5 km (maksimāli līdz 8 km) attālumā. Katru mezglu aizsargāja viens līdz divi strēlnieku bataljoni ar artilērijas atbalstu. Aizsardzības mezgli sastāvēja no 4 līdz 6 atbalsta punktiem, kuros katrā bija 3 līdz 5 pastāvīgas uguns vietas (ložmetēju un artilērijas). Katru aizsardzības būvi aptvēra ierakumi, kuri arī savienoja mezglus.

Somu līča un Lādogas ezera krastos Manerheima līniju sedza lielkalibra artilērija. Līnija daudzviet tika izveidota, izmantojot dabiskus šķēršļus: ezerus, upes, mežus, purvus, akmeņu grēdas.

Lai aizkavētu kājnieku uzbrukumu, gar līniju tika izvietoti dzeloņstiepļu aizžogojumi (ežu ragaiņu un spirāļu veidā) un mīnas. Šos aizžogojumus papildināja prettanku konstrukcijas. Vairāku tonnu granīta bluķi parasti tika ierakti četrās rindās divos metros vienu no otra šaha galdiņa izkārtojumā.

Ziemas kara laikā 1939.—1940. gadā Manerheima līnija aizkavēja Sarkanās armijas uzbrukumu divus mēnešus.

Pēc kara beigām Karēlijas zemes šaurums nonāca PSRS kontrolē. Padomju sapieri demontēja un uzspridzināja aizsargbūves. Turpinājuma kara laikā Somijas puse neatjaunoja Manerheima līniju.

Bunkurs Sk16
Starp granīta prettanku bluķiem bija dzeloņstiepļu aizžogojumi