Maksimums un minimums

Matemātiskajā analīzē funkcijas maksimums un minimums (maksimumi un minimumi daudzskaitļi), kas kopā pazīstami kā ekstrēma (ekstrēmumi daudzskaitlī), ir lielākā un mazākā funkcijas vērtība noteiktā diapazonā (lokālajā vai relatīvā galējība), vai visā domēnā (globālā vai absolūtā galējība).^[1] ^[2] ^[3] Pjērs de Fermā bija viens no pirmajiem matemātiķiem, kurš ierosināja vispārēju tehniku, adekvalitāti, lai atrastu funkciju maksimumus un minimumus.

Vietējie un globālie maksimumi un minimumi cos(3 π x )/ x, 0,1 ≤ x ≤ 1,1

Kā definēts kopu teorijā, kopas maksimums un minimums ir attiecīgi kopas lielākais un mazākais elements. Neierobežotām bezgalīgām kopām, piemēram, reālo skaitļu kopai, nav minimālā vai maksimālā.

Skatīt arīLabot

Mehāniskais līdzsvars

AtsaucesLabot

↑ James Stewart. Calculus: Early Transcendentals (6th izd.). Brooks/Cole, 2008. ISBN 978-0-495-01166-8.
↑ Ron Larson, Bruce H. Edwards. Calculus (9th izd.). Brooks/Cole, 2009. ISBN 978-0-547-16702-2.
↑ George B. Thomas, Maurice D. Weir, Joel Hass. Thomas' Calculus: Early Transcendentals (12th izd.). Addison-Wesley, 2010. ISBN 978-0-321-58876-0.

Ārējās saitesLabot

[1] James Stewart. Calculus: Early Transcendentals (6th izd.). Brooks/Cole, 2008. ISBN 978-0-495-01166-8.

[2] Ron Larson, Bruce H. Edwards. Calculus (9th izd.). Brooks/Cole, 2009. ISBN 978-0-547-16702-2.

[3] George B. Thomas, Maurice D. Weir, Joel Hass. Thomas' Calculus: Early Transcendentals (12th izd.). Addison-Wesley, 2010. ISBN 978-0-321-58876-0.

[1]

[2]

[3]