Maksimums un minimums
Matemātiskajā analīzē funkcijas maksimums un minimums (maksimumi un minimumi daudzskaitļi), kas kopā pazīstami kā ekstrēma (ekstrēmumi daudzskaitlī), ir lielākā un mazākā funkcijas vērtība noteiktā diapazonā (lokālajā vai relatīvā galējība), vai visā domēnā (globālā vai absolūtā galējība).[1] [2] [3] Pjērs de Fermā bija viens no pirmajiem matemātiķiem, kurš ierosināja vispārēju tehniku, adekvalitāti, lai atrastu funkciju maksimumus un minimumus.
Šis raksts ir slikti iztulkots. Iespējams, tulkojums ģenerēts ar tulkošanas programmatūru, vai arī tulks slikti pārvalda vienu no valodām. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Kā definēts kopu teorijā, kopas maksimums un minimums ir attiecīgi kopas lielākais un mazākais elements. Neierobežotām bezgalīgām kopām, piemēram, reālo skaitļu kopai, nav minimālā vai maksimālā.
Skatīt arī labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ James Stewart. Calculus: Early Transcendentals (6th izd.). Brooks/Cole, 2008. ISBN 978-0-495-01166-8.
- ↑ Ron Larson, Bruce H. Edwards. Calculus (9th izd.). Brooks/Cole, 2009. ISBN 978-0-547-16702-2.
- ↑ George B. Thomas, Maurice D. Weir, Joel Hass. Thomas' Calculus: Early Transcendentals (12th izd.). Addison-Wesley, 2010. ISBN 978-0-321-58876-0.