Maksimiliāns I Jozefs

Maksimiliāns I Jozefs (vācu: Maximilian I. Joseph; dzimis 1756. gada 27. maijā, miris 1825. gada 13. oktobrī) bija Bavārijas kūrfirsts no 1799. gada un Bavārijas karalis no 1806. gada.

Maksimiliāns I Jozefs Maximilian I. Joseph
Bavārijas karalis
1806. gada 1. janvārī — 1825. gada 13. oktobrī
Priekštecis	tituls nodibināts
Pēctecis	Ludvigs I
Bavārijas kūrfirsts
1799. gada 16. februārī — 1806. gada 1. janvārī
Priekštecis	Kārlis Teodors
Pēctecis	tituls likvidēts
Dzimis	1756. gada 27. maijā Švecingene, Bādenes markgrāfiste, Svētā Romas impērija (Bādene-Virtemberga, Vācija)
Miris	1825. gada 13. oktobrī (69 gadu vecumā) Minhene, Bavārijas karaliste (Bavārija, Vācija)
Apglabāts	Theatinerkirche, Minhene, Vācija
Dzīvesbiedre	1. Hesenes-Darmštates Marija Franciska 2. Bādenes Karolīne
Bērni	13 bērni, to skaitā Ludvigs I, Bavārijas Augusta, Bavārijas Karolīne Auguste, Kārlis Teodors (no Marijas) un Bavārijas Elizabete Ludovika, Bavārijas Amālija Auguste, Bavārijas Sofija, Bavārijas Marija Anna, Bavārijas Ludovika Vilhelmīne
Dinastija	Vitelsbahu dinastija
Tēvs	Frīdrihs Mihaels
Māte	Zulcbahas Marija Franciska
Reliģija	katolisms
Paraksts

Dzimis Pfalcas-Cveikbrikenes pfalcgrāfa un hercoga Frīdriha Mihaela ģimenē. 1795. gadā mantoja Cveibrikeni, līdz ar bezbērnu Kārļa Teodora nāvi 1799. gadā kļuva par Kūpfalcas un Bavārijas kūrfirstu un Jīlihas-Bergas hercogu.

Ārpolitikā orientējās uz Napoleonu un piedalījās karos Napoleona pusē. 1805. gadā ar Francijas atbalstu Bavārija kļuva ar karalisti, un Maksimiliāns I Jozefs - par tās pirmo karali. 1813. gada oktobrī Maksimiliāns I Jozefs pārgāja Napoleona pretinieku koalīcijas pusē, tomēr saglabāja karaļa titulu. Maksimiliāna I Jozefa valdīšanas laikā valstīs notika plaša baznīcas īpašumu sekularizācija.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maksimiliāns I Jozefs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)