Makaki
Makaki, makaku ģints (Macaca) ir viena no mērkaķu apakšdzimtas paviānu cilts (Papionini) ģintīm, kas apvieno 23 mūsdienās dzīvojošas mērkaķu sugas. Šī ir viena no visplašāk izplatītajām mērkaķu ģintīm pasaulē. Lielākā daļa makaku sugu ir sastopamas Āzijā, sākot ar Afganistānu un beidzot ar Japānu, bet berberu makaks (Macaca sylvanus) mājo Ziemeļāfrikā un Eiropas dienvidos, Gibraltāra klintīs. Vispazīstamākās makaku sugas ir rēzus makaks (Macaca mulatta) un berberu makaks.
| Makaki Macaca (Lacépède, 1799) | |
|---|---|
 Indijas cepurainais makaks (Macaca radiata) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Primāti (Primates) |
| Virsdzimta | Zemākie šaurdeguna pērtiķi (Cercopithecoidea) |
| Dzimta | Mērkaķu dzimta (Cercopithecidae) |
| Apakšdzimta | Mērkaķu apakšdzimta (Cercopithecinae) |
| Cilts | Paviānu cilts (Papionini) |
| Ģints | Makaki (Macaca) |
 Makaki Vikikrātuvē | |
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
Makaki ir vidēji lieli mērkaķi (40—75 cm), ar spēcīgi veidotu ķermeni un ekstremitātēm. Kājas un rokas ir apmēram vienādā garumā.[1] Tiem ir biezs apmatojums, kas parasti ir pelēkbrūnā krāsā, tomēr ir sastopami arī melni makaki. Uz pagarinātā purna nav apmatojuma. Vairākām sugām uz galvas ir biezāki un garāki mati, kas atgādina cepuri, bet dažām sugām ir vaigu bārdas. Viena no galvenajām pazīmēm, pēc kā atšķir dažādas makaku sugas, ir to astes garums. Dažām sugām astes nav vispār, dažām tā ir īsa, bet citām gara, sasniedzot tādu pašu garumu kā pārējais ķermenis.
Tēviņi ir izteikti lielāki nekā mātītes. Lielākais ģintī ir Tibetas makaks (Macaca thibetana), kura tēviņa ķermeņa garums sasniedz 70 cm, svars 18 kg, mātītes svars ir 13 kg.[1] Mazākais ģintī ir krabjēdājmakaks (Macaca fascicularis), kura tēviņa ķermeņa garums var būt 41 cm, svars ir 5,5 kg, mātītes ķermeņa garums ir 38 cm, svars 2,4 kg.[1][2]
Uzvedība
labot šo sadaļuMakaki dzīvo baros, kas var būt dažāda lieluma. Barā pastāv hierarhija, kas tēviņiem ik pa laikam nomainās. Kopumā tēviņi dominē pār mātītēm. Toties mātītēm savstarpējā hierarhija ir daudz noturīgāka un ir vairāk atkarīga no mātes hierarhijas pakāpes barā.[1] Augstāka ranga makaks, ja tam pietrūkst barība, to var izņemt pat no zemāka ranga mērkaķa mutes.[3]
Makaki dzīvo kokos daudz biežāk nekā paviāni, bet ērti jūtas arī uz zemes. Makaki ir arī labi peldētāji. Atkarībā no sugas tie dzīvo mežos, līdzenumos, klintīs un akmeņainos pacēlumos. Makaki ir visēdāji. Tiem ir lieli vaigu maisi, kuros var noglabāt ēdienu.
Vairošanās
labot šo sadaļuTropu sugām pārošanās var notikt jebkurā gada periodā, bet pārējām sugām ir vairošanās sezona. Grūsnības periods ilgst apmēram 6 mēnešus, dzimumbriedumu jaunie makaki sasniedz 4 gadu vecumā. Lai arī makaki ir ļoti inteliģenti, tiem var būt samērā neciešams raksturs, nepiemērots komunikācijai ar cilvēkiem.[1]
Sistemātika
labot šo sadaļu
Makaku ģints (Macaca)
- Berberu makaku grupa
- Berberu makaks (Macaca sylvanus)
- Cepuraino makaku grupa
- Arunāčalas makaks (Macaca munzala)
- Asamas makaks (Macaca assamensis)
- Baltvaigu makaks (Macaca leucogenys)[4]
- Cepurainais makaks (Macaca sinica)
- Indijas cepurainais makaks (Macaca radiata)
- Tibetas makaks (Macaca thibetana)
- Cūkastes makaku grupa
- Celebesas makaks (Macaca nigra)
- Cūkastes makaks (Macaca nemestrina)
- Gorontalo makaks (Macaca nigrescens)
- Heka makaks (Macaca hecki)
- Lauvu makaks (Macaca silenus)
- Mauru makaks (Macaca maura)
- Pagai makaks (Macaca pagensis)
- Pelēkkāju makaks (Macaca ochreata)
- Siberutas makaks (Macaca siberu)
- Togianas makaks (Macaca tonkeana)
- Ziemeļu cūkastes makaks (Macaca leonina)
- Krabjēdājmakaku grupa
- Krabjēdājmakaks (Macaca fascicularis)
- Lāču makaks (Macaca arctoides)
- Rēzus makaku grupa
- Japānas makaks (Macaca fuscata)
- Rēzus makaks (Macaca mulatta)
- Taivānas makaks (Macaca cyclopis)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Britannica: genus Macaca
- ↑ Primate Info Net: Long-tailed macaque
- ↑ "The Life of Mammals" Hosted by David Attenborough, 2003 British Broadcasting Corporation. BBC Video
- ↑ Li, C.; Zhao, C.; Fan, P. (25 Mar 2015). "White-cheeked macaque (Macaca leucogenys): A new macaque species from Modog, southeastern Tibet". American Journal of Primatology. doi:10.1002/ajp.22394