Maikls Viljams Balfs (agrāk arī Balfe; angļu: Michael William Balfe; dzimis 1808. gada 15. maijā Dublinā, miris 1870. gada 20. oktobrī Vērā, Hārtfordšīrā, Anglijā) bija īru komponists, kas pamatā ir pazīstams ar savām operām, īpaši The Bohemian Girl ("Čigāniete"), kā arī kantāti Mazeppa ("Mazepa").

Maikls Balfs
Michael Balfe
Maikls Balfs
Personīgā informācija
Dzimis 1808. gada 15. maijā
Dublina, Īrija
Miris 1870. gada 20. oktobrī (62 gadi)
Vēra, Hārtfordšīra, Anglija
Pilsonība Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste
Tautība īrs
Profesionālā informācija
Žanrs opera, vokāli simfoniskā un simfoniskā mūzika

Dzīves gājums un radošā darbība

labot šo sadaļu

Vairāk nekā 40 gadus ilgajā komponista karjerā viņš sacerēja vismaz 29 operas, simfoniju, gandrīz 250 dziesmas, vairākas kantātes un citus darbus. Balfs bija arī ievērojams diriģents, un septiņus gadus Londonā Viņas Majestātes teātrī vadīja itāļu operu, kā arī citus diriģenta amatus.

Lielākā daļā Balfa operu pirmizrādes pieredzēja Londonas teātros, bet vairāku darbu pirmie iestudējumi notikuši ārpus Apvienotās Karalistes, arī Palermo, Milānā un Triestē.

Vairākām operām aptuveni vienos gados bijuši iestudējumi dažādu valodu — angļu, franču, itāļu un vācu — versijās Eiropas un Ziemeļamerikas teātru namos.

"Čigāniete"

labot šo sadaļu

Lielākos panākumus komponista dzīves laikā un ilgāko skatuves mūžu piedzīvojusi viņa romantiskā opera The Bohemian Girl. Tās libretu sarakstījis Alfrēds Bans (Alfred Bunn). Operas sižets ir brīvi balstīts Migela de Servantesa novelē La gitanilla ("Čigāniete").

Pazīstamākā operas ārija ir I Dreamt I Dwelt in Marble Halls, kurā galvenā varone Arline apraksta savas miglainās atmiņas par bērnību. Šo dziesmu ir ierakstījuši daudzi mākslinieki, arī austrāliešu soprāns Džoana Sazerlenda, latviešu soprāns Elīna Garanča,[1] īru dziedātāja Enja[2] un skotu dziedātāja Edija Rīdere.[3]

Otra populārākā ārija, kas bieži dzirdama kā solo dziesma klavieru pavadījumā klasiskās mūzikas koncertos anglosakšu pasaulē, ir Then You'll Remember Me. Atpazīstamību ārpus klasiskās mūzikas tradicionālo cienītāju loka jau mūsdienās tā iemantoja pēc tam, kad 2015. gadā tika iekļauta datorspēles Assassin's Creed: Syndicate skaņu celiņā.[4]

Pirmo reizi opera tika iestudēta 1843. gada 27. novembrī Londonā Drurileinas teātrī (Drury Lane Theatre). Iestudējums tika izrādīts vairāk nekā 100 vakarus un piedzīvoja daudzus atjaunojumus visā pasaulē, cita starpā Ņujorkā (1844. gada 25. novembrī), Dublinā (1844. gadā) un Filadelfijā (1844. gadā).

"Čigāniete", vispopulārākā angļu opera, pirmo reizi uzvesta Londonā 1843. g. un no tā laika nav nozudusi no Anglijas operas skatuves. Bez šīs operas [Balfs] sarakstījis arī daudzas citas, no kurām lielākā daļa tagad aizmirstas, lai gan savā laikā tās bija slavenas.

"Rīgas Radiofona Programma", 1932. gada 13. septembrī

Operas kompozīcijas jau drīz pēc pirmizrādēm tika atskaņotas arī koncertos Rīgā. Tā operas uvertīra tika atskaņota jau 1850. gada maijā koncertā Vērmanes dārzā.[5] Gan uvertīra, gan ārijas pastāvīgi bija Rīgas un citu tagadējās Latvijas pilsētu koncertu repertuāros arī nākamajos gados, bet pēc tam, kad regulārus raidījumus sāka Latvijas Radio, operas uvertīra un ārijas 20. un 30. gados regulāri bija radio koncertu repertuārā.[6]

  1. «Elīna Garanča, Habanera». Skatīts: 22.10.2024.
  2. «Enya, Marble Halls». Skatīts: 22.10.2024.
  3. «Eddi Reader, Light Is In The Horizon». Skatīts: 22.10.2024.
  4. «AC Syndicate all ballads and pub songs». 23.10.2022. Skatīts: 23.10.2024.
  5. «Garten - Concert». Rigasche Zeitung. 10.05.1850. Skatīts: 23.10.2024.
  6. «Otrdien, 31. janvaris». Radiofona Programmas. 01.29.1928. Skatīts: 23.10.2024.

Ārējās saites

labot šo sadaļu