Mahāvīra

Mahāvīra (sanskritā: महावीरः, mahāvīraḥ — "lielais varonis"), zināms arī kā Vardhamāna vai Džina Mahāvīra, ir džainisma un džainisma filozofijas pamatlicējs. Viņš sludināja 6. un 5. gadsimtā p.m.ē. un ir budas Sidhārtas Gautamas laikabiedrs. Mahāvīra praktizēja stingru dzīvesveidu un aicināja to darīt arī viņa sekotājiem. Viņš stingri ievēroja ahimsu. Mahāvīra esot sevi nomērdējis badā.^[1] Mūsdienās Mahāvīra ir ļoti nozīmīgs džainisma mitoloģiskais varonis.

Atsauces labot šo sadaļu

↑ «Džainisms. Mācība». uzdevumi.lv. Skatīts: 2019. gada 13. augustā.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mahāvīra.
«Mahāvīra (599.-527.g.)». Mūsdienu un pagātnes noslēpumi (aliens.lv).

Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Džainisms. Mācība». uzdevumi.lv. Skatīts: 2019. gada 13. augustā.

[1]