Mūžīgā filozofija
Mūžīgā filozofija (angļu: perennial philosophy, latīņu: philosophia perennis) ir metafiziska uzskatu sistēma, kas runā par cilvēci visos laikos un vietās vienojošu domas kopību un zināšanām par "dievišķo Realitāti". Jēdzienu "mūžīgā filozofija" pirmoreiz izmantoja itāļu teologs Agostino Steuko savā grāmatā "De perenni philosophia" 16.gs. vidū.[1]
Literatūra
labot šo sadaļu- Huxley, A. Perennial philosophy. London: Chatto and Windus, 1946. 358 p.
- Copenhaver, B., Schmitt, C. Renaissance Philosophy. London: Oxford University Press, 1992. 450 p.
- Haisch, B. The God Theory: Universes, Zero-Point Fields and What's Behind It All. RedWheel/Weiser, 2006. 157 p.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Copenhaver 1992, 185.
 | Šis ar filozofiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |