Mīkla (uzdevums)
Mīkla ir metaforiska izteiksme, asprātīgs, bieži arī tēlains jautājums, uzdevums kāda priekšmeta, būtnes, parādības vai darbības uzminēšana un rezultātā ir jānoskaidro, kas bija šis priekšmets vai parādība nenosaucot to.[1] Mīklu pēc būtības var klasificēt kā apgalvojumu, kuram ir atrisinājums. Atrisinājums var nebūt arī loģisks. Lai varētu atminēt mīklu, bieži vien nepieciešama koncentrēšanās pašam jautājumam un domāšana kontekstā.
Mīklas ir uzdotas jau aizvēsturiskos laikos. Mūsdienās tās tiek uzskatītas par izklaidēšanās veidu, bet senatnē cilvēki pret tām izturējās ļoti nopietni. Senie orākuli mīklu veidā uzdeva jautājumus, kā arī deva padomus. Arī karaļi apmainījās savstarpēji ar ziņām, izmantojot mīklas. Šīs mīklas nereti bija pat ļoti sarežģītas. Savukārt sengrieķi un romieši rīkoja mīklu minēšanas sacensības, kuru uzvarētājs saņēma balvu. Leģendas vēsta, ka dažreiz pat mīklas atminēšana var glābt dzīvību pašam vai kādam citam.
Mīklas ir sastopamas arī Bībelē, piemēram, Samsona kāzu svinību laikā karaliene Šeba uzdeva ķēniņam Zālamanam daudz mīklu.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Daina Štokmane, Iveta Vīduša. Literatūra 7. klasei. 1. daļa. Zvaigzne ABC, 2014. 111. lpp.
 | Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |