Mēra akmeņi

Mēra akmeņi ir trīs granīta laukakmeņi Mazirbes apkārtnē ar no 1711. līdz 1734. gadam iekaltiem, tagad izdzisušiem vēstījumiem par Lielā Ziemeļu kara un Lielā mēra nodarītajiem postījumiem bijušajā Piltenes apgabala Dundagas draudzes novadā.

Akmeņi

Lielais mēra akmens atrodas aiz bijušās Mazirbes mācītājmuižas un ir piemineklis sešiem plašākas apkārtnes draudzes mācītājiem. 14,5 rindu garais uzraksts ir epitāfija Mazirbes un Sīkraga pastorāta dibinātājam G.H.Jansenam: "DOMS^[1]. Georgs Kristofs Jansens, mācītājs. Dundagas piejūras baznīcās darbojies sešus gadus..." un mācītājiem, kas no 1676. gada līdz Lielajam mērim apkalpoja Dundagas piekrasti.
Divi mazāki akmeņi atrodas starp Mazirbes baznīcu un Pakalnu mājām, blakus aug kļava ar stārķa ligzdu galā. Akmens tuvumā 18. gadsimtā ierīkots lībiešu kapulauks, tolaik tad arī akmens virsma tika nolīdzināta un tajā iekalts piemiņas uzraksts. Uz 3,5 m garā un 2,8 m platā akmens virsmas bijis teksts par lībiešiem, kurus pieveicis mēris un Zviedrijas karalis Kārlis XII, kura flote bloķēja Kurzemes piekrastes ostas, tāpēc sākās bads.
Mazākais mēra akmens savulaik atradies netālu no mācītājmuižas, bet vēlāk iemūrēts saimniecības ēkas pamatos. Vēlāk tas ilgus gadus atradies pie Pakalnu mājām, 1999. gada pavasarī novietots blakus iepriekš aprakstītajam akmenim. Tā uzrakstā bijušas nosauktas armijas, kas Lielā Ziemeļu kara laikā pārsteigušas Kurzemi, un pastāstīts, ka 1710. gadā, kad atgriezies jaunais Kurzemes hercogs Frīdrihs Vilhelms Ketlers, bads piemeklēja Kurzemi. Ja viņa tēva hercoga Kazimira laikā Dundagas piekrastē no Jaunciema līdz Zozmai (Cocmai) bija 1600 iedzīvotāju, pēc kara, bada un mēra dzīvi palikuši tikai 10.^[2]

Uzraksti

1770.-1811. gadā Mazirbes draudzes mācītājs bija Fr. Kr. Ludvigs, kas tajā laikā pierakstīja tagad izdzisušo latīnisko uzrakstu šādi: DOMS [ANNO 1701] SAXO, [170]2 SUECUS, [170]6 MOSCUS, [170]7 SUECUS, [17]10 MOSCUS, CUM HOC PESTIS ET FAMES INGENS CURLANDIAM VEXARUNT. MAJUS REDUXIT PRINC[IPEM] FRID[ERICUM] WILHELM[UM] OSIM CASIM BENGNT ORA DOND[ANGUENSIS] A JAUNZ[EEM] AD ZOZMA 1600 HOMINIBUS HABITIPA VIX 10 MUMRET. (Tā Kunga 1701. gadā sakši, 1702. gadā zviedri, 1706. gadā moskovīti, 1707. gadā zviedri, 1710. gada moskovīti un kopā ar tiem lielais mēris un bads mocīja Kurzemi. Maijā atgriezās hercogs Frīdrihs Vilhelms. No Hercoga Kazimira laikā Dundagas krastā no Jaunciema līdz Zosmai no 1600 dzīvojošajiem palika 10).^[3]

Atsauces

↑ latīniski: DOMINUS vai Deus optimus maximus servet
↑ Mēra akmeņi^{[novecojusi saite]}
↑ Kallmeyer, Theodor. Die Stein-Inschriften bei dem Pastorate Irben am Dondangenschen Strande. In: Mitteilungen aus der livländischen Geschichte Bd. 4 (1849) S. 151-155 (vāciski)

[1] tīniski: DOMINUS vai Deus optimus maximus servet

[2] Mēra akmeņi^{[novecojusi saite]}

[3] Kallmeyer, Theodor. Die Stein-Inschriften bei dem Pastorate Irben am Dondangenschen Strande. In: Mitteilungen aus der livländischen Geschichte Bd. 4 (1849) S. 151-155 (vāciski)

[1]

[2]

[3]